Nākampiektdien varēsim svinēt gadadienu, kopš Krievija ir noteikusi aizliegumu importēt noteiktas pārtikas preces no ASV, ES, Norvēgijas, Kanādas un Austrālijas.
Krievija, nosakot pārtikas preču importa aizliegumus, izvirzīja vairākus mērķus. Pirmais bija vietējās produkcijas protekcionisms, kas zināmā mērā ir izdevies. Otrs deklarētais mērķis bija Krievijas tirgus durvju atvēršana valstīm, kuras neatbalstīja pret Krieviju vērstās sankcijas. Proti, trešās valstis varēja cerēt uz savdabīgu prēmiju par neiesaistīšanos konfliktā starp Krieviju un vadošajām rietumvalstīm. Lūk, Krievija rada iespēju mazāk attīstītām valstīm ieņemt tirgus nišu, kuru pirms tam ieņēma ES (ASV, Kanādas un Austrālijas pārtikas preču eksports uz Krieviju jebkurā gadījumā nebija nozīmīgs).
Pašlaik var secināt, ka Krievijas pārtikas preču protekcionisms ir izdevies. Krievijas bizness aicina paplašināt sankciju sarakstu. Izmantojot sanitāros argumentus, importa ierobežojumi jau ir attiecināti uz Latvijas zivju konserviem un tiek gatavoti aizliegumi attiecībā pret Holandes un citu ES valstu griezto ziedu importu.
Savukārt secinājumi par Krievijas embargo labvēlīgo ietekmi uz neitrālo valstu pārtikas eksportu ir pretēji. Krievijas rubļa devalvācija 2014. gada otrajā pusē eksportu uz Krieviju iespaidoja daudz vairāk par jebkādām sankcijām. Balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas aģentūras International Trade Centre apkopotajiem datiem, var secināt, ka Krievijas tradicionālajiem tirdzniecības partneriem – Armēnijai, Kazahstānai un pat Turcijai – rubļa devalvācija dzēsa jebkurus ieguvumus no aizliegumiem importēt ES valstu produkciju. Kā nelielus ieguvējus var nosaukt Brazīliju, Baltkrieviju, Fēru salas un Serbiju. 2014. gadā Brazīlija varēja palielināt gaļas un gaļas produktu eksportu uz Krieviju par aptuveni 40% līdz 2,4 miljardiem ASV dolāru gadā.
Fēru salas, kuras formāli ir ārpus ES, par gandrīz 50% palielināja svaigu lašu eksportu uz Krieviju, sasniedzot apjomu 160 miljonu ASV dolāru gadā.
Serbijai 2014. gadā izdevās ievērojami kāpināt embargo sarakstā iekļautu preču eksportu uz Krieviju (īpaši gaļas un piena produktu eksportu), taču šo preču grupu iespaids uz kopējo Serbijas eksporta pieaugumu ir vērtējams 110–120 miljonu ASV dolāru lielumā.
Baltkrievijas pārtikas preču eksportā Krievijas tirgus bija vissvarīgākais arī pirms sankcijām, un tāpēc (izņemot dārzeņus) eksporta apjomu pieaugumi 2014. gadā bija normālas izaugsmes robežās.
Ja neskaita Fēru salas, kas ir neliela teritorija, tad gan Baltkrievijai, gan Serbijai, gan Brazīlijai eksporta pieaugumiem uz Krieviju 2014. gadā nebija nozīmīgas ietekmes uz kopējo eksporta apjomu un valsts ekonomiku kopumā.
Protams, vērtējot aizliegtās preču pozīcijas, var atrast straujas izaugsmes piemērus.
Šveice spēja desmitkāršot savu sieru, kā arī citu piena un gaļas preču eksportu uz Krieviju, bet 23 miljonu dolāru pieaugumam sieru eksportā ir mikroskopiska ietekme uz Šveices kopējo eksportu un valsts ekonomiku. Jaunzēlande nebija sankciju sarakstā, bet tās piena produktu eksports uz Krieviju 2014. gadā tiktāl samazinājās, ka zudumus knapi spēja kompensēt nelielie gaļas uz zivju produkcijas eksporta pieaugumi. Savukārt stāsti par milzīgo augļu eksportu no Albānijas, Maķedonijas un Bosnijas, visticamāk, ir Krievijas kontrabandistu pasakas, lai pircējiem Krievijas pilsētās nerastos aizdomas par kontrabandas ceļā ievestās ES produkcijas patieso izcelsmi. Augļu eksports no Albānijas uz Krieviju 2014. gada laikā pieauga vairāk nekā desmit reižu, sasniedzot četrus miljonus dolāru gadā. Augļu eksports no Bosnijas pieauga piecas reizes, sasniedzot piecus miljonus ASV dolāru gadā. Līdzīgi pieaugumi un apjomi attiecas arī uz Maķedonijas augļu un dārzeņu eksportu. Tomēr, objektīvi vērtējot, oficiālie eksporta pieaugumi Albānijā, Maķedonijā un Bosnijā ir nenozīmīgi un mikroskopiski pat attiecībā uz mazu valstu ekonomiku.
Morāle ir vienkārša. Atturēšanās no darbībām, nosodot Krievijas politiku Ukrainā, nav devusi kaut cik vērtīgus ekonomiskos labumus valstīm, kuras izvēlējas ES sankcijām nepievienoties. Krievija pagarināja pārtikas preču importa aizliegumu vēl uz gadu, un Latvijas uzņēmējiem tā ir kārtējā mācība – nelikt visas olas vienā grozā, bet veidot līdzsvarotu biznesa un valsts ekonomikas modeli.