Vienu dienu pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) līdz 2016. gada janvāra beigām pagarināja pret Krieviju vērstās sankcijas, kas ierobežo Krievijas pieeju kredīta resursiem un noteiktām tehnoloģijām, Vladimirs Putins uz gadu pagarināja aizliegumu importēt noteiktas pārtikas preces no ASV, ES, Norvēģijas, Kanādas un Austrālijas.
2014. gada augustā pieņemtie importa aizliegumi nāca par labu daudziem Krievijas pārtikas pārstrādātājiem. Preču deficīts un konkurences trūkums ļāva nesaspringt ar importa aizvietošanas pasākumiem, bet vienkārši un ciniski paaugstināt cenas pat gadījumos, kad izmaksu pieaugums nebija ievērojams. Importa aizliegumu nozarēs pieauga peļņa pat ar viskretīniskāko biznesa vadību. Izaugsme un lielāki ienākumi vienkārši bija sankciju sekas. Tas izraisīja skaudību no to nozaru biznesa puses, kuru sfēru importa aizliegumi neskāra un kurām bija jāiztur konkurence ar Eiropas un globālajiem ražotājiem. Pirms Krievijas importa aizlieguma pagarinājuma (to, ka ES savas sankcijas pagarinās, bizness prognozēja) lobiji cītīgi strādāja, lai paplašinātu aizliegto preču sarakstu. Gāzēto dzērienu ražotāji izteica ideju aizliegt kokakolas un pepsikolas sastāvdaļu (koncentrātu) importu Krievijā. Tā kā abu globālo līderu tirgus daļa ir 40% no Krievijas kopējā gāzēto dzērienu tirgus, šāds aizliegums ļautu Buratino un citu vietējo dzērienu ražotājiem izbaudīt laimīgu gadu – pelņa un ienākumi augtu bez īpaša mārketinga, bez īpašām pūlēm un saspringta darba. Tika izteiktas idejas attiecināt importa aizliegumu uz visiem zivju konserviem, šokolādi, ziediem un pat konditorejas izstrādājumiem. Galvenie argumenti bija –kakao pupiņas Eiropā neaudzē, Eiropa ir vieta, kurā tās tikai pārstrādā šokolādē. Savukārt globālajā ziedu tirgū Holande ir gan audzētājs, gan galvenais ziedu loģistikas centrs, komplektējot (reeksportējot) ziedu sūtījumus no Brazīlijas, Āfrikas utt. Tomēr importa aizliegumu paplašināšana politiski nozīmētu sankciju kara tālāku eskalāciju. Tāpēc visas Krievijas pārtikas rūpniecības un loģistikas biznesa vēlmes netika īstenotas. Latvijas zivju konserviem (šprotēm) piemēroja sanitāros aizliegumus, šos produktus oficiāli neiekļaujot importa aizliegumu (sankciju) sarakstā.
25. jūnijā, dienā, kad Krievijas valdība publiskoja importēt aizliegto preču sarakstu, Rīgā ar Latvijas uzņēmējiem tikās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) Eirāzijas Ekonomiskās komisijas galveno integrācijas jomu un makroekonomikas ministre Tatjana Volovaja. Tāpēc nav jābrīnās, ka tieši sankciju jautājums bija tas, par ko visvairāk uztraucās Latvijas uzņēmēji. T. Volovaja, kura pārstāv nevis Krieviju, bet visas EES ietilpstošās valstis (Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Armēniju), aicināja uz ciešāku ekonomisku sadarbību ar ES un norādīja, ka, ja iekļūt Krievijas tirgū sankciju dēļ nav iespējams, tad starp EES valstīm pastāvot konkurence par pievilcīgākas investīciju vides izveidošanu. Saražojot produkciju kādā no EES valstīm, tā jau atrodas vienotajā tirgū un uz to ārējās tirdzniecības aizliegumi neattiecas. Patiešām Krievijas importa aizliegumus savā labā izmanto citas EES valstis. Šāda situācija ir izveidojusies, piemēram, zivju pārstrādē. Kā aprēķinājis Agris Lietaunieks, kurš Latvijas Universitātes 73. zinātniskajā konferencē sekcijā Ģeopolitisko izaicinājumu ietekme uz Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības ģeogrāfiju nolasīja referātu par tematu Krievijas ekonomisko sankciju ietekme uz globālo svaigo lašu tirgu, 2013. gadā Krievija bija piektā lielākā svaigu lašu importētājvalsts pasaulē ar kopējo importēto apjomu 102 tūkstoši tonnu. 97,7% svaigo lašu Krievija importēja no Norvēģijas. Nenozīmīgu daļu (2,2%) – no Fēru salām. Uz Fēru salām Krievijas importa aizliegumi netiek attiecināti. Taču kopējais Fēru salu eksports – 54,7 tūkstoši tonnu svaigu lašu gadā – nosegtu labi ja pusi no Krievijas gada patēriņa.
Ja no lašu piegādātāju loka tika izslēgta Norvēģija, tad Krievijai nebija ar ko aizstāt lašu patēriņu. Jaunos apstākļus izmantoja uzņēmēji, lai attīstītu zivju pārstrādi Baltkrievijā. Baltkrievija 2014. gadā importēja svaigas zivis par 117 miljoniem ASV dolāru vairāk nekā gadu iepriekš. Svaigas zivis netika reeksportētas, lai nepārkāptu Krievijas aizliegumus. Tās Baltkrievijas teritorijā tika pārstrādātas. Baltkrievija ievērojami palielināja zivju konservu un sālītu zivju ražošanu un eksportu. 2014. gada laikā Baltkrievija palielināja sālītu zivju (tostarp mazsālītu lašu) eksportu uz Krieviju par 116 miljoniem dolāru (sk. http://top.rbc.ru/business/31/03/2015), salīdzinot ar 2013. gadu.
Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās, ka ES un Krievijas savstarpējās sankcijas var būt vidēja termiņa pasākums, ka sankciju eskalācijas sekas būs importa embargo saraksta paplašināšana. Esošajos apstākļos Latvijas uzņēmējiem jāatrod mums izdevīgākās biznesa attīstības formas, tostarp izmantojot arī tās iespējas, ko sniedz Krievijas atrašanās EES.