Laikam tā ir Latvijas tradīcija, ka daļa no publiskās telpas ļaudīm pret jaunievēlētu Valsts prezidentu sāk izturēties kā pret bīdāmu un viegli manipulējamu marioneti.
Vēl nepaguva nožūt pildspalvu tinte uz prezidenta vēlēšanu biļeteniem, kad jau sacēlās dažādu interešu bīdītāju grupas. Viens no pirmajiem publiskajā telpā redzamajiem gājieniem bija uzmākšanās jaunievēlētajam prezidentam, ka viņam obligāti jādzīvo Jūrmalas rezidencē. Lūk, specdienestiem tā būšot lētāk un ērtāk. Patiesībā ar specdienestu vārdu piesedzas pavisam citas intereses. Struktūras vadība, kuras tiešajos uzdevums ir prezidenta apsardze, šādus mājienus neizteica. Tieši pretēji – Militārās policijas komandieris Tālis Majors LTV uzsvēra, ka prezidentam tiks nodrošināta apsardze tajā dzīves vietā, kuru viņš izvēlēsies. Tālis Majors teica: «Kādu viņš izvēlēsies, tā būs viņa izvēle. Bet viennozīmīgi, ka no cilvēkresursu viedokļa, gan materiāltehnisko līdzekļu un drošības viedokļa ir daudz, daudz grūtāk un sarežģītāk apsargāt dzīvokli daudzdzīvokļu mājā.»
Kāpēc ir vērojams tāds spiediens iesprostot Raimondu Vējoni Jūrmalas rezidencē?
Atbilde, manuprāt, meklējama tajā informācijas plūsmā, kāda būs Valsts prezidenta pilnvaru laikā. ASV ir teiciens, ka pēc ievēlēšanas kongresā un pārcelšanās uz dzīvi valsts galvaspilsētā vidējā deputāta uzskatu pārvērtības ir tik lielas, ka jau triju mēnešu laikā viņam Amerikas problēmu izpratnes mērogs sašaurinās līdz Vašingtonas apvedceļa robežām.
Ja jaunievēlētais prezidents tiks iesprostots zelta krātiņā (taisnības labad – Jūrmalas rezidence ir no mitruma nedaudz apglumējis un zaļot sācis krātiņš) – Jūrmalas rezidencē –, tad viņš ikdienā bez oficiālajiem pasākumiem un protokola cilvēkiem lielākoties saskarsies tikai ar Jūrmalas miljonāru Latviju. Vidējs politiķis, nokļuvis šādos apstākļos un izolēts no patiesās Latvijas, jau aptuveni pēc trim mēnešiem pieņems kā normālu Rubļovkas dzīvesveidu (Rubļovka – reāls Krievijas miljonāru ciems netālu no Maskavas, kuru vairākas sezonas izsmēja Krievijas satīriskās pārraides Naša Raša veidotāji). Jūrmalas rezidencē iesprostota prezidenta kontakti ir viegli kontrolējami. Ārpus oficiālajiem un protokola pasākumiem viņš ir vidē, kurā nav iespējams saskarties ar gadījuma rakstura ļaudīm.
Turklāt, uzturoties Jūrmalas rezidencē, ir ļoti viegli kontrolēt ne tikai to informācijas plūsmu, kas skar Valsts prezidentu, bet viņa tuvākos ģimenes locekļus. Tad ir ļoti viegli manipulēt ar prezidentu. Lai ietekmētu kādam svarīgu lēmumu, ir jāpanāk, lai lēmuma pieņemšanai izdevīga informācija nemitīgi atkārtotos prezidenta un viņa tuvāko ģimenes locekļu lietotajos informācijas kanālos.
Iespējams, dzīvošana Jūrmalas rezidencē bija viens no cēloņiem, kāpēc gan Vaira VīķeFreiberga, gan Valdis Zatlers savā prezidentūras noslēguma fāzē demonstrēja apbrīnojamu augstprātību, distancējoties no pārējās – vienkāršo ļaužu – Latvijas.
Otrs punkts, kas ievērojami pasliktina Jūrmalas rezidenci, ir tās aura. Diemžēl valsts prezidentu Jūrmalas rezidence bija vieta, caur kuru tika īstenoti superdārgi iepirkumi. Jūrmalas rezidence bija vieta, kurā uz prezidentu reputācijas rēķina tika īstenotas visbezkaunīgākās shēmas. Ar Jūrmalas rezidences palīdzību aste luncināja suni. Ar vai bez prezidentu ziņas Jūrmalas rezidence pārvērtās par barotni un slauktuvi. Ja ticam oficiālajai versijai (es neticu), tad Vaira VīķeFreiberga, noslēdzot savu prezidentūras laiku, Jūrmalas rezidenci bija tā sacūkojusi un nopostījusi, ka bija jātērē gandrīz trīs miljoni eiro, lai sakoptu un saremontētu sabojāto. Tikai pēc tik plaša remonta Valdis Zatlers uzdrošinājās spert kāju pār Jūrmalas rezidences slieksni. Apskatiet tēmas, kur rakstīja Neatkarīgā vai pietiek.com, un sapratīsiet, ka, lai atbrīvotos no tādas auras, nelīdzēs pat kvēpināšana ar kadiķiem vai slacīšana ar svētītu ūdeni.
Tātad – jaunievēlētais prezidents un tikai viņš ir tas, kurš izlems, kāds darba un atpūtas režīms viņam un valsts interesēm ir vispiemērotākais. Ja ērtāk ir izmantot Jūrmalas rezidenci, par spīti tās trūkumiem, Valsts prezidents izmantos Jūrmalas rezidenci. Ja prezidentam, pildot amata pienākumus, būs svarīgāk nezaudēt saikni ar novadu Latviju, viņš veiks citu izvēli.
Latvijas drošības dienestiem būs jānodrošina prezidenta darba un viņa izmantotās informācijas drošība atkarībā no prezidenta veik tās izvēles. Tieši tādas ir specdie nestu funkcijas un uzdevumi.