Var konstatēt sakarību, ka ikviena Latvijas valdība mēdz evolucionēt Aigara Kalvīša valdības (2004–2007) virzienā. Valdība pārtrauc saskatīt negatīvās tendences, kuras jau ir skaidri samanāmas, un sāk neprātīgi dalīt solījumus pārliecībā, ka ar katru ceturksni ekonomiskā situācijā uzlabosies.
Šobrīd Straujumas valdības un koalīcijas darbā jau ir saskatāmas tendences, kas apdraud Latvijas makroekonomisko stabilitāti. Pirmo nopietno trauksmes zvanu izteica Eiropas Komisija maija sākumā. Savukārt 5. jūnijā jau stiprākas bažas par valsts ekonomiskās attīstības un valsts finanšu pieaugošo nesabalansētību izteica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi samazinās. 2013. gada 4. ceturksnī IKP izaugsme gada laikā bija 4,5%, bet šā gada pirmajā ceturksnī IKP auga vairs tikai par 2%. Ņemot vērā ar Krieviju saistītās problēmas (kā arī ģeopolitiskās situācijas attīstību un eiro zonas izaugsmes vājumu), eksports vairs nevar būt ekonomikas dzinējspēks. Ilmārs Rimšēvičs: «2014. gadā ekonomikas izaugsmi nodrošināja galvenokārt uz iekšējo patēriņu vērstas nozares – tirdzniecība, būvniecība un sabiedrisko pakalpojumu nozares. Visticamāk, līdzīga tendence saglabāsies arī 2015. gadā.»
Latvijas Bankas prezidents ir izteicies piesardzīgi, lietojot terminu «visticamāk». Patiesībā ir stingrs pamats uzskatīt, ka Latvijas Bankas prognozes par ekonomikas izaugsmes lielumu 2015. gadā ir pārāk optimistiskas. Saspīlējuma pieaugums Doņeckā rada pamatu prognozēt, ka ES un Krievijas savstarpējo sankciju mērogi no īstermiņa politikas pārtaps par vidēja termiņa politiku. Turklāt no jūnija sākuma pret Latviju attiecībā uz šprotu eksportu Krievija ieviesa «sanitāras» sankcijas. Tas gada griezumā (pieņemot, ka zivju konservu sankcijas būs spēkā pusgadu) var izmaksāt Latvijai kopumā aptuveni 1% no IKP.
Taču, neatkarīgi no optimistiskas vai pesimistiskas pieejas, var pievienoties secinājumam, kuru 5. jūnijā izteica Latvijas Bankas prezidents:
«Publiski izskanējusī 2016. gada budžeta konsolidācijas summa, mūsuprāt, ir ļoti konservatīva aplēse par patieso stāvokli budžetā un neņem vērā vairākas lietas. Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka naudas budžetā jaunu iniciatīvu apmierināšanai un finansēšanai nav.»
Pat aizsardzības izdevumu palielināšana nākamajā gadā iziet ārpus valsts budžeta mērķa – nepārsniegt konsolidētā valsts budžeta deficīta apjomu 1% līmenī pret IKP.
Līdz ar to – finansēt jebkuras jaunas iniciatīvas, atrast līdzekļus papildu solījumiem utt. pie esošās nodokļu bāzes nav iespējams.
Kāda ir izeja? Izejas ir trīs. Pirmā – aizņemties naudu. Strauji palielināt budžeta deficītu! Atbilstoši Latvijas Bankas aplēsēm, lai apmierinātu visas politiskās iniciatīvas, kas valdībā iesniegtas uz jūnija sākumu, budžeta deficīts būs jāpalielina līdz 3,7% no IKP, kas jau ir pretrunā ar fiskāliem paktiem un eirozonas standartiem.
Otrs ceļš ir paaugstināt nodokļus (vismaz PVN). Taču nodokļu paaugstināšana, lai apmierinātu politiķu nepamatoti dotos solījumus, ir vāji motivēta. Tā graus jau tā vārgo uzticību valdībai un blakus citiem negatīviem faktoriem ir pretrunā ar principu, ka nodokļu politika jāplāno vairāku gadu perspektīvā un tai jābūt stabilai un prognozējamai.
Ir trešā izeja. Sākt tērēt atbilstoši ienākumiem. Tieši par šādu ceļu izsakās Latvijas Banka, brīdinot, ka budžeta deficīta palielināšana nozīmē uzkāpšanu uz tā paša grābekļa, uz kura savulaik uzkāpa Aigara Kalvīša valdība. Ilmārs Rimšēvičs: «Neskatoties uz to, ka Latvijas ekonomika ir augusi, esam katru gadu tērējuši vairāk, pasliktinot strukturālās bilances stāvokli. Nākamajā gadā, ja turpinām līdzšinējo tendenci, varam sasniegt to pašu 1,9% līmeni. Atkārtojas tā pati situācija, kāda Latvijā veidojās 2004., 2005., 2006. gadā.».