Krievijas rubļa revalvācijas sekas

 
©f64

Šonedēļ Maskavā notika savdabīgs notikums Apple iPhone oficiālie izplatītāji samazināja savs produkcijas cenas rubļos par 10–15%. Cenu samazināšanas iemesls bija pakāpeniskā Krievijas rubļa revalvācija, kas norisinājās pēdējo divu mēnešu laikā.

Vakar viens ASV dolārs maksāja 51 rubli, bet viens eiro – 54 rubļus. Protams, ja salīdzina Krievijas rubļa apmaiņas kursu ar stāvokli 2014. gada jūlijā, aina nav izcili jauka. Tolaik pret vienu dolāru mainīja 34 rubļus, bet pret vienu eiro – 47 rubļus. Savukārt, ja salīdzinām apmaiņas kursus ar stāvokli 2014. gada decembrī, tad pārmaiņas ir ievērojamas. Tolaik bija brīdis, kad vienu dolāru mainīja pret 68–71 rubli, bet eiro apmaiņas kurss vienu brīdi pat pārsniedza 84 rubļus.

2015. gada laikā Krievijas rubļa revalvācija notiks nesaistīti ar naftas cenām. Londonas biržā Brent markas naftas cena gadumijā bija ap 55 dolāriem par barelu, bet šonedēļ tā bija 58 dolāri par barelu.

Kas tad īsti notiek Krievijā?

Pagājušā gada decembrī, kad norisinājās vēsturiskais Krievijas rubļa kritiens bezdibenī, notiekošais skaisti ierakstījās Krievijas pretinieku ieskicētajā scenārijā. Kremlis paliek arvien agresīvāks. Sankcijas iedarbojas, līdz ar to vienkāršo ļaužu dzīve Krievijā iekļūst ekonomiskās krīzes un sociālās katastrofas murgā. Ekonomiskā kolapsa konvulsijās Krievija var kļūt vēl agresīvāka, tāpēc mums ir jāgatavojas karam un pat Austrumu partnerības samits notiks «kara apstākļos».

2014. un 2015. gadu mijā par Krievijas valūtas krahu rakstīja vai izteicās teju vai visi starptautiski specializētie politiķi un politiskie komentētāji. Mēnešiem ilgo revalvāciju tie paši politiķi un eksperti vairāk nepiemin. Tā parādās tikai kā viena rindiņa finanšu informācijas tabulās, jo Krievijas finanšu stabilizācija un rubļa revalvācija neiekļaujas dominējošajā ideoloģiskajā shēmā.

2014. gada decembrī, kad notika rubļa kritiens, pretlīdzeklis, kuru izvēlējās Krievijas Centrālā banka, bija tieši tāds, kādu iesaka makroekonomikas mācību grāmatas. Līdz 2014. gada decembrim Krievijā ienesīgākais bizness bija aizņemties Krievijas rubļus, lai spekulētu uz rubļa kritumu. Rubļu kredītu nekavējoties samainīja ASV dolāros. Kad Krievijas rublis kārtējo reizi nokritās, daļu dolāru samainīja atpakaļ pret rubļiem, atdeva kredītu un fiksēja peļņu. Lai apturētu valūtas spekulācijas, Krievijas Centrālā banka noteica kredītu bāzes likmi 17% gadā, kas īslaicīgi izraisīja depozītu likmju kāpumu līdz pat 22% gadā, bet kredītu likmes uzkāpa līdz

25–30% gadā. Šāda politika stabilizēja rubļa kursu, bet vienlaikus samazināja ekonomikas un patēriņa kreditēšanu. Rubļa stabilizācijas sekas ir prognozējamais 3% IKP kritums šogad. Tomēr Krievijas ekonomiku stabilizēja un inflāciju mazināja arī eiro vērtības kritums pret dolāru. Gada laikā eiro vērtība no 1,38 dolāriem par vienu eiro ir samazinājusies līdz 1,05 dolāriem. Pa šo laiku naftas vidējā cena no 100 dolāriem par barelu nokritās par 40% un balansē uz 60 dolāru (par barelu) robežas. Krievija eksportē naftu, lai par iegūtajiem līdzekļiem iegādātos preces, kuras pati neražo. Nafta tiek pārdota par ASV dolāriem, bet preces pamatā tiek importētas no Eiropas Savienības, maksājot eiro. Tā kā naftas cenu kritums ar nelielu nobīdi sakrita ar eiro kritumu, tad Krievija par vienu eksportētu tonnu naftas šogad var iegūt gandrīz tikpat lielu daudzumu importa preču eiro izteiksmē kā pērn. Naftas cenu kritumu kompensēja eiro kritums tādā mērā, ka šobrīd Krievijai nav problēmu apmaksāt importu no eirozonas, bet ir lielas problēmas importēt preces, kas tiek pārdotas par ASV dolāriem.

Pašreizējās tendences var nozīmēt, ka Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes, kas gada sākumā izskatījās visai pesimistiskas, var uzlaboties, pateicoties Krievijas tirgus stabilizācijai.