Pagājušajā nedēļā nāca klajā Latvijas statistikas gadagrāmata 2014.
Latvijas statistikas gadagrāmata ir bagātīgi ilustrēta. Vienīgi – skumdina tas, ka, tiklīdz skaitļi tiek pārlikti uz diagrammām, tie bezkaislīgi uzrāda Latvijas izmiršanas procesu. Samazinās gandrīz viss. Samazinās vēlētāju aktivitāte vēlēšanās (24., 34. lpp.), samazinās IKP pieauguma tempi (42. lpp.). Pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies tiktāl (86. lpp.), ka samazinās ne tikai noslēgto un šķirto laulību skaits (109. lpp.), bet arī par invalīdiem atzīto cilvēku skaits (147. lpp.), samazinās pat mirušo skaits (112. lpp.) un migrācijas apjoms (122. lpp.). Samazinās studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju (232. lpp.). Lauksaimnieku saražotās produkcijas apjoms mainās kā pa viļņiem (296. lpp.). Savukārt rādītāji, kas pieaug, ir cenu dinamika (51., 54. lpp.), laulībā stājušos vidējais vecums (110. lpp.), izdevumi pensijām (131. lpp.), vidējais ārstēšanās ilgums slimnīcās (145. lpp.). Līkne, kas stabili iet augšup, ir mirstība ar audzējiem uz 100 000 iedzīvotāju (119. lpp.). Cilvēkiem ar vājiem nerviem vajadzētu skatīties iedzīvotāju dzimuma un vecuma piramīdu (97. lpp.), jo tik lielu cilvēku zudumu (dzimstības samazināšanos), kādu izraisīja pareksistu un nekustamā īpašuma burbuļotāju sakonstruētā 2009. gada krīze, neradīja neviens divdesmitā gadsimta pasaules karš. Tas nozīmē, ka nākotnes perspektīvas ir daudz drūmākas, bet tās kā pilnīga katastrofa izpaudīsies 2035. gada statistikas gadagrāmatā.
Taču statistika ir tikai spogulis. Spogulis nav vainīgs, ka pie tā ir piegājis mirstošs un slims indivīds un ierauga to, ko ierauga. Labā vēsts ir tā, ka Latvijas gadagrāmatu kvalitāte ir piedzīvojusi ievērojamu progresu. Ar jauno gadagrāmatu Latvijas statistika ir iesoļojusi 21. gadsimtā. Tagad gadagrāmatā ir iekļautas kartes ar līdz šim nebijušu detalizācijas pakāpi. Parasti, publicējot tautas skaitīšanas vai lauksaimniecības skaitīšanas materiālus, detalizācijas pakāpe bija pagasta līmenī. Senākajās statistikas gadagrāmatās detalizācijas pakāpe bija rajonu vai novadu līmenī. Piemēram, Latvijas statistikas gadagrāmatai 2009 augstākā detalizācijas pakāpe bija rajona līmenī. Pēc teritoriāli administratīvās reformas statistikas datu detalizācijas pakāpe tika paaugstināta līdz novadu līmenim. Statistikas gadagrāmatas 2014 izdevumā jau ir iekļautas režģa kartes, kuras šūnas izmērs ir viens reiz viens kilometrs. Visa Latvijas teritorija ir sadalīta 65,6 tūkstošu šūnās, no kurām 33 tūkstoši ir apdzīvotas. Šādā detalizācijas pakāpē ir izveidota pastāvīgo iedzīvotāju blīvuma karte (90. lpp.), pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvars, kuri mājās pārsvarā lieto latviešu valodu (latviešu valodas lietotāju izvietojums) (102. lpp.). Gadagrāmatā ir iekļautas arī to pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvars, kuri ikdienā lieto latgaliešu valodu (103. lpp.) un krievu valodu (104. lpp.). Režģa kartēs detalizācijas pakāpe ir viens kvadrātkilometrs. Ja šo karti savieto ar skolu, dažādu pakalpojumu sniedzēju izvietojumu, tad var iegūt nevis abstraktu informāciju par pakalpojumu pieejamību novadā, bet par to, kurās blīvi apdzīvotās vietās ikvienā novadā iztrūkst svarīga pakalpojuma. Vienlaikus var identificēt, kurās teritorijās iedzīvotāju nav, kur ir augsta iedzīvotāju koncentrācija, bet kuri apvidi ir ļoti reti apdzīvoti.
Februāra beigās Centrālās statistikas pārvalde publiskoja režģa kartes, kurās attēlo Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ar augstāko izglītību, kā arī izglītošanās indeksu atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas datiem. CSP piedāvā ikvienam brīvi lejuplādēt 1x1 km režģa pārklājumu karti telpiskajai analīzei un karšu veidošanai. Detalizācijas pakāpe, kuru piedāvā CSP, jau ir līdzvērtīga labākajiem ASV un Lielbritānijas paraugiem.