Milžu un punduru sadarbība
No 28. līdz 29. janvārim norisinājās Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizīte Somijā. Vizītes ietvaros notika Andra Bērziņa tikšanās ar Somijas Valsts prezidentu Sauli Nīnisto un ar Somijas premjerministru Aleksandru Stubu. Tomēr galvenais vizītes mērķis, kas izraisīja lielu interesi abās valstīs, bija sadarbības aktivizēšana izglītības un lietišķās zinātnes jomā.
Somijas virziens sadarbībā izglītības un zinātnes jomā nav izvēlēts nejauši. 2009. gadā Somijas ziemeļos – Sakatti apkārtnē – tika atklāta viena no lielākajām vara, niķeļa un platīna atradnēm Eiropā. Ņemot vērā to, ka līdzīgas ģeoloģiskas struktūras, kādas Somijā ir zemes virspusē, Latvijai ir sastopamas 300–1100 metru dziļumā, arī pie mums Latvijā ir iespējami līdzīgi ģeoloģiski atklājumi. Sakatti atradnes panākumi, iespējams, bija cēlonis, kāpēc Kanādas derīgo izrakteņu izpētes kompānija Ginguro Exploration Inc. izrādīja interesi par Latvijas dzīļu izpēti. Kanādieši pērn ar Latvijas valdību parakstīja nodomu protokolu par derīgo izrakteņu potenciāla izpēti Kurzemē.
Ņemot vērā šos apstākļus Valsts prezidenta vizītē tika iekļauts Somijas Ģeoloģijas izpētes institūta apmeklējums. Cerēsim, ka derīgo izrakteņu ieguves perspektīvas varbūt pamodinās mūsu valdību un Saeimu atjaunot Latvijas ģeoloģiskās izpētes finansējumu. Pašlaik dziļāko ģeoloģisko slāņu dati ir iegūstami tikai no tiem urbumiem, kurus veica PSRS laikā – divdesmitā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.
Valsts prezidenta vizītes laikā tika parakstīts sadarbības memorands starp Latvijas Universitāti un Helsinku Universitāti, kā arī saprašanās memorands starp Somijas Tehniskās izpētes centru un četrām Latvijas augstskolām. «Latvija vēlas sadarboties izglītības jomā ar Somiju, attīstot sadarbību visās izglītības jomās un tehnoloģiju pārneses pieredzē,» vizītes laikā uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Lai gan Somijas kolēģi pret Latvijas augstskolu rektoriem izturējās saprotoši un diplomātiski, vizītē redzētais iezīmēja milzīgo plaisu, kāda veidojas starp Somijas valsts prioritātēm un to nožēlojamo līmeni, kuru valdība lepni dēvē par Latvijas veiksmes stāstu. Somijas augstākās izglītības politika izpaužas, katru gadu piešķirot 1,8 miljardus eiro valsts līdzekļu tikai Somijas universitātēm vien. Ik gadu 0,9 miljardi eiro tiek iedalīti Somijas tehniskajām augstskolām, bet papildus 0,3 miljardi eiro tiek piešķirti augstskolu zinātnes atbalstam. Somijas iedzīvotāju skaits ir 2,7 reizes lielāks nekā Latvijā. Ja vadītos pēc finansējuma apjoma proporcionāli iedzīvotāju skaitam, tad Latvijā augstākajai izglītībai būtu jāatvēl 2,7 reizes mazāk līdzekļu nekā Somijai – kopumā nedaudz virs viena miljarda eiro. Tomēr Somija ir ievērojami bagātāka par Latviju un var atvēlēt izglītībai vairāk. Ja vērtējam pēc IKP apjoma (pēc pirktspējas paritātes, atbilstoši Pasaules Bankas aprēķiniem), Somijas kopējais IKP ir 4,7 reizes lielāks nekā Latvijas kopējais IKP.
Tātad, ja vadāmies pēc IKP attiecības, tad, ievērojot Somijas līmeni, Latvijas valsts finansējumam tikai universitātēm vien vajadzētu būt 380 miljonu eiro lielam katru gadu, valsts finansējumam tehniskajām augstskolām vajadzētu būt 190 miljonu eiro lielumā katru gadu utt. Tikai Latvijas realitāte ir tā, ka augstskolām tiek iedalīts pieckārt mazāks finansējums (107 miljoni eiro gadā), nekā būtu jāpiešķir atbilstoši mūsu ekonomiskās attīstības līmenim, vienlaikus pieprasot Latvijas vadošajām universitātēm konkurēt ar pasaules un Eiropas labākajām augstskolām.
Prasība Latvijas augstskolām konkurēt kaut vai ar Somijas augstskolām (nemaz nerunājot par vadošajām ASV, Lielbritānijas vai Japānas universitātēm) ir līdzvērtīga prasībai desmit gadu veciem sporta skolas audzēkņiem uzvarēt vai vismaz iekļūt starp labākajiem pasaules čempionātā pieaugušajiem.
Salīdzinot Latvijas un Somijas atšķirīgo augstskolu finansējuma politiku, rodas neizpratne, apmulsums un izmisums par Latvijas valdības politiku un tās prioritātēm. Kāpēc tiek veidota tik milzīga plaisa nākotnes ieguldījumos starp Latviju un citām ES dalībvalstīm. Minējumi ir vairāki. Iespējams, ka Latvijas IKP ir uzpūsts (šādu hipotēzi Neatkarīgās slejās aizstāv Arnis Kluinis), ka realitātē mēs esam daudz, daudz nabadzīgāki par to skaitlisko līmeni, kuru uzrāda statistika. Cits atbildes variants – Latvijas valdības patiesās prioritātes ir iznīcināt un padarīt nekonkurētspējīgu Latvijas augstāko izglītību un zinātni.
Tomēr ir cerība, ka iepazīšanās ar labākajiem ES piemēriem varbūt palīdzēs mainīt Latvijas politiskās prioritātes. Pagaidām gan, vērtējot pēc pieejamajiem resursiem, Latvijas un Somijas izglītības un zinātnes sadarbība vairāk līdzinās milža un pundura centieniem atrast kopējus sadarbības virzienus.