Trockistu rītausma pār Grieķiju
25. janvārī Grieķijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās pārliecinošu uzvaru guva kreiso spēku apvienība. Par vēlēšanu rezultātiem nav jābrīnās. Viena no Grieķijas krīzes izpausmēm bija masveida emigrācija – vairāk nekā 300 000 grieķu jauniešu pameta valsti. Dzīves līmenis samazinās jau piekto gadu pēc kārtas. Grieķijas parādu nasta nav nomaksājama, bet iepriekšējas valdības iztapīgi solīja izspiest no grieķiem pēdējo eirocentu, lai to atdotu starptautiskajiem aizdevējiem. Atbildība par Grieķijas finanšu fiasko nav sadalīta vienmērīgi. Iepriekšējās valdības glāba tikai starptautiskos finanšu spekulantus.
Principā vienā eirozonas valstī starptautiski finanšu spekulanti uzpirka (piekukuļoja) korumpētu afēristu politisko kliķi. Notika neiedomājama mēroga finanšu afēra. Tagad visa atbildība no starptautiskajiem finanšu spekulantiem, kas piekukuļoja Grieķijas valdības, ir noņemta. Viņi zaudējumus par savu dalību afērā nenes, bet korumpētas kliķes un starptautiskā biznesa afēras sataisītie parādi ir jāmaksā tikai un vienīgi visai grieķu tautai.
Šāda izpratne par netaisnīgu atbildības sadalījumu dominē Grieķijā. Iepriekšējās vēlēšanas tā izpaudās kā plašais atbalsts populistiem no partijas Zelta rītausma. Taču populistu partija, izmantojot dažu ekstrēmistu īstenotos noziegumus un klajas provokācijas, tika sagrauta. Rezultātā grieķu vēlētāju izvēle tika ierobežota ar kreiso un finanšu sektoru aizstāvošo partiju spektru. Protesta balsojumā vislabākos rezultātus ieguva kreiso spēku apvienība, kurā ir pārstāvētas gan maoistu, gan trockistu grupas. Zelta rītausmas vietā Grieķija piedzīvo trockistu rītausmu.
Grieķijas 2015. gada vēlēšanas ir ļoti nozīmīgas Eiropas Savienības nākotnei, jo pastāv bažas, ka vēlēšanu rezultātu evolūcija var novest pie tā, ka Grieķija eirozonu pametīs. Šāds pavērsiens nozīmēs, ka Eiropas Komisijai būs jāsagatavo un dalībvalstīm jāpieņem juridiskais rāmis, metodoloģija un principi, kā jārīkojas, ja kāda valsts eirozonu pamet. Pašlaik šādu principu un juridiskā rāmja nav. Izstāšanās no eirozonas ir lēciens nezināmajā ar neprognozējamu un neskaidru rezultātu. Ja Grieķija piespiedīs izveidot izstāšanās juridisko rāmi, tad šāds solis pats par sevi radīs pavisam citus apstākļus eirozonas stabilitātei. Kad ir zināms juridisks rāmis ar finanšu nodalīšanas mehānismiem un skaidrām ekonomiskajām konsekvencēm, tad, iestājoties problēmsituācijai, piemēram, līdzīgi finanšu krīzei, kāda bija Kiprā 2013. gadā, būs viegli novērtēt, kurš attīstības scenārijs ir labāks. Kipra 2013. gadā formāli palika eirozonā, bet ar tādiem banku pārvedumu ierobežojumiem, ka izstāšanās varbūt būtu mazāks ļaunums. Kad ir skaidrs, kā tiek nodalītas finanses, tad izstāšanās no lēciena nezināmajā kļūs par pragmatisku un iespējamāku attīstības scenāriju. Ja Grieķijas pēcvēlēšanu attīstība virzīsies uz izstāšanos no eirozonas, tad tas neapšaubāmi ietekmēs visas dalībvalstis, arī mūs. Daudzi iespējamie finanšu nodalīšanas jautājumi ir neskaidri. Kas notiek ar eiro noguldījumiem un rēķiniem bankās? Neapšaubāmi, ka noguldījumi Grieķijas bankās, ja tā izstāsies no eirozonas, tiks denominēti vietējā valūtā. Savukārt – nekāda juridiska pamata aiztikt Grieķijas iedzīvotāju noguldījumus eiro citās ES valstu bankās nav. Pat viegls izstāšanās risks var radīt miljoniem racionālu lēmumu diversificēt noguldījumus no vietējām uz citu eirozonas valstu bankām – jo turēt lielas naudas rezerves Grieķijas bankās vai tādas valsts bankā, kura var izstāties no eirozonas, kļūst ļoti riskanti.
Savukārt Grieķijai ir jēga izstāties no eirozonas tikai tad, ja Grieķijas parādi pēc izstāšanās tiks transformēti vietējā valūtā. Pēc tam Grieķija pasludinātu maksātnespēju, vietējo valūtu devalvētu un parādu atlikums (eiro izteiksmē tas būtu jau vairākas reizes mazāks) tiktu pārstrukturēts par Grieķijas kopējo parādu. No tā izriet, ka gadījumā, ja Latvijas pensiju kapitāls ir uzkrāts Grieķijas parādzīmēs, tad pašlaik ir augsta varbūtība, ka tas ir nevis ieguldījums nākotnē, bet ieguldījums mēslainē.