Politikas talantu filtrā

Pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veica reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju, izvērtējot sabiedrības attieksmi pret politiķiem un institūcijām. Aptauja notika 2014. gada decembrī, kad jau bija norimušas pēcvēlēšanu izdarības un pat ārlietu ministrs jau bija izvilcis savu skeletu no skapja.

Pirmais, kas ir jāsecina – aptauja jau iezīmē zināmu pēcvēlēšanu vilšanos. Tā kā Neatkarīgā seko notiekošajiem procesiem gan politikā, gan ekonomikā un šādas aptaujas mēs pasūtām regulāri, lielākā daļa no iegūtajiem rezultātiem mums nav pārsteigums. Mani nepārsteidza, ka Latvijas ļaudis augstāk vērtē opozīcijas politiķus (popularitātes augšgalā ir Inguna Sudraba un Mārtiņš Bondars), bet ir daudz kritiskāki pret tiem, kas ir pie varas. Mani nekādā veidā neizbrīna arī tas, ka starp Latvijas iedzīvotājiem, kas ģimenē runā krieviski, populārākais politiskais līderis ir Nils Ušakovs. Es neuzskatu, ka tie latvieši (44,4%), kas pozitīvi vērtē Nilu Ušakovu, ir prokrieviski nodevēji, kas pārdevuši dzimteni. Daudzas iniciatīvas, kas Ušakova laikā ir ieviestas Rīgā, ir nākušas par labu visiem rīdziniekiem – gan latviešiem, gan krieviem. Neizbrīna arī tas, ka, vērtējot visu Latvijas iedzīvotāju attieksmi, neapstrīdams līderis ir Aivars Lembergs. No 2012. gada Lembergam palielinās to ļaužu skaits, kas viņa darbību vērtē pozitīvi, un samazinās to cilvēku skaits, kas viņa darbību vērtē negatīvi. Tas ir normāli. Lēnām atklājas, ka pret Lembergu izvirzīto apsūdzību masa ir safabricētas un politisko pretinieku pasūtītas.

Taču vairāki punkti 2014. gada decembra aptaujā mani šokēja. Vislielākais šoks man bija par to, ka Latvijas iedzīvotāji daudz negatīvāk par Dzintaru Zaķi ir novērtējuši Solvitu Āboltiņu. Arī pēc visām vēlēšanu un pēcvēlēšanu kaislībām Dzintara Zaķa paveikto negatīvi vērtē 42% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet Solvitas Āboltiņas paveikto negatīvi vērtē 65%. Pats lielākais pārsteigums man bija aptaujas rezultāti, aprēķinot, kuram no Latvijas politiķiem gada laikā visvairāk ir palielinājies negatīvu vērtējumu skaits. Izrādās, gada laikā vislielākais talants noskaņot Latvijas iedzīvotājus pret sevi piemīt... Laimdotai Straujumai. To cilvēku skaits, kas Laimdotu Straujumu vērtē negatīvi, gada laikā pieauga no 16 līdz 41%. Pieaugums ir 25 procentpunkti. Otrs augstākais negatīvā vērtējuma pieaugums ir Edgaram Rinkēvičam – plus 22 procentpunkti (2013. gadā ārlietu ministra darbību negatīvi vērtēja 20% iedzīvotāju, bet 2014. gada decembrī jau 42%). Edgaram Rinkēvičam negatīvi reitingi augtu arī bez atklāsmēm par seksuālo orientāciju. Lēmums par Doņeckas kara izraisīšanas vērtējumu sodīt dziedātāju Valēriju bija izdabāšana vienai vēlētāju grupai, vienlaikus radot neizpratni un negatīvu vērtējumu citās vēlētāju grupās. Negatīvais rezultāts pret Rinkēviču nav skaidrojams tikai kā homofobijas izpausme. Šobrīd ārlietu ministru pozitīvi vērtē tikai 12% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ģimenē runā krievu valodā, bet negatīvi ir noskaņota lielākā šo iedzīvotāju daļa. Tikai trešais straujākais negatīva vērtējuma pieaugums ir Dzintaram Zaķim – plus 20 procentpunkti.

Tomēr Laimdotai Straujumai atšķirībā no E. Rinkēviča un Dz. Zaķa ir ļoti pieaudzis atbalstītāju skaits. Tāpēc ir jāatgādina ASV politiskās cīņas ābeces patiesība: politikā talants ir palielināt atbalstītāju skaitu, nepalielinot pretinieku skaitu. Izskatās, ka Laimdotai Straujumai ir talants audzēt atbalstītājus, vienlaikus vairojot pretiniekus. Šāds līderis ir labs, ja mērķis ir šķelt un konfliktēt, bet ļoti slikts, ja mērķis ir atrast kopīgu virzību dažādām sabiedrības grupām.

2014. gada aptaujas rezultāti skaidri iezīmē to politiķu loku, kam ir vislielākās cerības uzvarēt gadījumā, ja Valsts prezidentu vēlētu tauta. Tie ir Aivars Lembergs, Nils Ušakovs, Valsts prezidents Andris Bērziņš, Inguna Sudraba, Ingmārs Līdaka.

Šāda tipa politiķiem ir cerības uzvarēt bez milzīgas reklāmas naudas un bez masveida vēlētāju zombēšanas. Savukārt pašreizējos apstākļos iebīdīt Valsts prezidenta krēslā kāda ārvalstu investoru klubā aizlolotu liberālu kandidātu var, tikai izmantojot tās politikas sviras, ar kādām tie, kas prot, var panākt, ka Saeimas deputātu vairākums balso par likumiem un lēmumiem, tos pat nelasījuši. Pašreizējai varas kliķei tautas vēlēts prezidents ir bīstams, tāpēc Latvijas pilsoņiem tiek liegtas tās demokrātiskās brīvības, kādas bauda pat mūs kaimiņi lietuvieši.