Patiesības mirklis Krievijai
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad parādījās plašas iespējas ikvienam sākt būvēt savu māju, mākslinieks Agris Liepiņš būvniecības censoņiem mēdza teikt: «To, cik kvalitatīvi māja ir uzcelta, varēs redzēt, kad ārā būs mīnus trīsdesmit grādi. Tikai tad visi defekti būs redzami.»
Tieši tas pats ir sakāms par ikvienas valsts ekonomiku. To, cik ekonomika ir ilgtspējīga, var redzēt nevis tad, kad ir augšupeja, bet gan tad, kad to piemeklē nedienas. Zināmā mērā aizvadītais gads, bet jo īpaši šī nedēļa, bija skarbs patiesības mirklis Krievijas ekonomikai.
Kāds viedoklis vadošajiem pasaules ekonomistiem ir izveidojies par Krieviju? Krievijai nav ekonomikas. Tas, ko Krievija dēvē par tautsaimniecību, patiesībā ir naftas un gāzes eksporta radīto ienākumu transformācija, nodrošinot citu nozaru patēriņu. Iedzīvotāju patēriņu, valsts izdevumus un citu nozaru normālu darbu nodrošina valūtas plūsma no ogļūdeņražu eksporta. Tāpēc, ja šī plūsma apsīks vai ievērojami samazināsies, tad ar Krieviju notiks tas pats, kas 1991. gadā notika ar PSRS – masu neapmierinātība, ekonomikas un, iespējams, valsts sabrukums.
Krievijas budžets ir plānots, vērtējot naftas vidējās cenas 90 dolāru līmenī par barelu. Ja naftas cenas divu gadu laikā būs 70 dolāru līmenī par barelu, tad Krievijai nevajadzētu būt lielām problēmām noturēties gadus divus līdzšinējā patēriņa līmenī, izmantojot uzkrātās rezerves. Taču šomēnes naftas cena bija zem 70 dolāriem par barelu, un jau tika modelēta situācija, ka nākamajā vasarā naftas cenas varētu noslīdēt 40–50 dolāru līmeni par vienu barelu. Vairāki mēneši ar 40 dolāru lielām naftas cenām ievērojami paātrinās Krievijas ekonomikas degradācijas procesu. Zemās naftas cenas ietekmēs ne tikai naftas ieguves, bet arī gāzes sektoru. Ar tik zemām naftas cenām kļūs iespējams daļu no ES elektrības ražošanas, kas balstās uz gāzes izmantošanu, pārveidot darbam ar naftu un naftas produktiem, radot pamatu būtiski samazināt ES dabasgāzes iepirkumu no Krievijas.
Krievijas un ES konflikta saasināšanās gadījumā ES vārīgākā vieta ir Eiropas atkarība no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Jau šobrīd ES kopējā sašķidrināto gāzes termināļu (SGT) uzņemšanas jauda ir 180 miljardi kubikmetru gadā. 2013. gadā SGT noslodze bija tikai 25–30% līmenī.
Ja kopējo ES dabasgāzes importu no Krievijas vērtē 130–140 miljardu kubikmetru lielu, tad tīri teorētiski Eiropas dabasgāzes patēriņš ir nosedzams, nesaņemot gāzi no Krievijas vispār, bet deficītu kompensējot tikai ar sašķidrinātās gāzes piegādēm, darbinot Eiropas SGT 100% apjomā. Tā kā tuvāko divu gadu laikā Eiropas SGT jauda pieaugs vēl par 35 miljardiem kubikmetru, tad var teikt, ka 2017. gadā ES teorētiski varēs iztikt bez Krievijas gāzes piegādēm vispār. Tas ir tīri teorētiski, jo pagaidām nav tik liela globālā sašķidrinātās gāzes piedāvājuma. Kataras piedāvātie apjomi ir 90 miljardu kubikmetru apjomā, no kuriem lielāko daļu saņem Japāna un Ķīna, bet Austrālija tikai 2016. gadā iekļausies šajā tirgū, palielinot piedāvājumu par 30 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Otra problēma ir gāzes cauruļvadu sistēmas kapacitātē, kas ir izveidota, lai Austrumeiropa saņemtu gāzi nevis no ostām, bet no austrumu virziena. Krievijas Postindustriālās sabiedrības izpētes centra direktors, zinātņu doktors Vladislavs Inozemcevs (www.rbc.ru) lēš, ka Eiropa jau nākamgad var samazināt Gazprom gāzes patēriņu par trešo daļu, bet nākamo divu gadu laikā radīt apstākļus, kas ļaus atteikties no Krievijas gāzes piegādēm vispār. Ņemot vērā, ka Krievijai vēl nav uzcelta infrastruktūra, lai Eiropas nenopirkto gāzi pārsviestu uz Āzijas virzienu, tad šāds pavērsiens var būt vēl viens būtisks trieciens Krievijas ekonomikai.
Visticamāk, ka 2014. gadā ir redzami tikai ziediņi – reālie sankciju un naftas politikas rezultāti būs redzami, sākot ar 2015. gada otro pusi.
Tikai nevajag priecāties par to, ka krīze un devalvācija iznīcina Latvijai nozīmīgu eksporta tirgu. Bez preču un pakalpojumu eksporta uz Krieviju mēs kļūsim par vienu piekto daļu nabagāki. No Latvijas aizbrauks kārtējie divsimt tūkstoši iedzīvotāju. Par Krievijas ekonomisko sabrukumu var līksmot vien tie, kuriem Krievija nav kaimiņvalsts un kurus no Eirāzijas nodala vismaz plašs okeāns.