Juta Strīķe nav birojā – korupcija mazinās?

© f64

3. decembrī Latviju pāršalca sensacionāla vēsts – organizācija Transparency International (kuru Latvijā pārstāv organizācija Delna) publiskoja kārtējos korupcijas uztveres indeksa (KUI) mērījumus, no kura izriet, ka Latvijā ir ievērojami samazinājušies korupcijas radītāji. Iepriekšējā ziņojumā Latvija tika vērtētā kā pasaules 49. vismazāk korumpētā valsts pasaulē, bet šogad mēs jau ieņemam 43. vietu! Latvijas vērtējums ir līdzīgs kā Maltai, Dienvidkorejai un Seišelu salām. Korupcijas jomā sliktāk nekā Latvijā ir pat astoņās ES dalībvalstīs – Itālijā, Čehijā, Slovākijā, Horvātijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā un Grieķijā.

Ja mans mērķis būtu rakstīt humoresku par šo notikumu, tad ļoti smieklīgs sižets veidojas, ja ievērojam, ka Latvijas panākumi Delnas un Transparency International publiskotajā indeksā precīzi sakrīt ar laiku, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka bijusī vietniece Juta Strīķe ir atstumta no vadības KNAB. Lūk! Pazemināja amatā Strīķi, un ar to pietiek. Izcils sniegums! Latvija kāpj augšup korupcijas uztveres indeksā.

Ja šādā humoreskas sižetā vēl iepin to, ka jau nākamajā dienā (4. decembrī ) pēc paziņojuma, ka bez Strīķes KNAB vadībā korupcijas situācija Latvijā uzlabojas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pasludina spriedumu, atceļot KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu pazemināt Jutu Strīķi amatā. Sakritība vienkārši fatāla! 3. decembrī sabiedrība uzzina, ka bez Strīķes KNAB strādā labāk. To taču nevar pieļaut! Jau nākamajā dienā tiesā ir gatavs spriedums – lai labāk Strīķe KNAB vadībā būtu atpakaļ, jo citādi KNAB strādās pārāk labi.

Sižets sanāktu smieklīgs. Smieklīgi ir arī tas, ka pēdējos gadus KNAB pamanāmākās publiskās izdarības ir saistītas nevis ar liela mēroga politisko kukuļņēmēju atmaskošanu un notiesāšanu, bet gan ar Jaroslava Streļčenoka un Jutas Strīķes juridisko duelēšanos.

Daži jau piesauca, ka korupcijas apkarošanas jomā Latvijā ir pilnīga katastrofa.

Izrādās, ka pēc Delnas vērtējuma viss ir pretēji! Gadiem ilgi var visu enerģiju tērēt, lai cīnītos par varu biroja iekšienē, un rezultātā var pakāpties globālajā indeksā. Kur ir vismaz otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis apbalvojumā Jaroslavam Streļčenokam?

Taču, lai kādas pasakas mums stāstītu Delna (piemēram, ka vietas samazinājums KUI indeksā «norāda uz nopietnām korupcijas problēmām valstī»), šis indekss ir visai tālu no patiesa korupcijas līmeņa mērījuma. 2012. gadā Juta Strīķe ļoti lakoniski izskaidroja, kādas problēmas ir Delnas izplatītajam indeksam: «Tikai pēc valsts vietas KUI salīdzinošajā tabulā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. Turklāt KUI rādītāju veido nevis iedzīvotāju aptaujas par saskarsmi ar korupciju, bet dažādas starptautisko biznesa ekspertu un politikas analītiķu aptaujas. Salīdzinot korupcijas situāciju dažādās valstīs, jāņem vērā, ka korupcijas uztveres indekss raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī. Attieksmes pētīšana ir tikai viens no veidiem, kā izzinātu korupcijas līmeni.»

Tātad – KUI pamatā ir aptaujas. Ja aptaujās atlasītie analītiķi nepamanīja, cik necaurspīdīgi un aizdomīgi banka Citadele nonāca privātās rokās, tad viss ir kārtībā – Latvija ir no korupcijas brīva zeme.

Protams, KNAB vadība pasteidzas izmantot Transparency International publiskoto reitingu, lai spodrinātu savas vadības spalvas. KNAB paziņojumā par 2014. gada KUI ir teikts: «Šī gada rezultātu uzlabojums ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 12 gadu pieredzes un mērķtiecīgā darba rezultāts. Sabiedrības uzticība ir pieaugusi KNAB kā neatkarīgai un politiski neitrālai korupcijas izskaušanas iestādei.»

Tomēr pēc šā uzvarošā teksta KNAB paziņojumā tomēr ir norādīts, ka patiesībā KUI nemaz nemēra korupciju: «Vēršam uzmanību, ka Transparency International indekss atspoguļo korupcijas uztveri, nevis faktisko situāciju, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo korupcija ir latents noziegums.»

Tāpēc izbeigsim tīksmināties par nekvalitatīvajām aptaujām, kuras izplata par Latviju, un pievienosimies KNAB aicinājumam ikvienam – «būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB».

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.