Kad runā lielgabali, tad apklust ne tikai mūzas, bet arī privātie informācijas kanāli. Šonedēļ sakrita divi globālo informācijas apriti ietekmējoši notikumi. 10. novembrī Krievija sāka jaunu multimediju platformu sputniknews.com, bet ASV bāzētā ziņu kanāla CNN vadība paziņoja, ka CNN no nākamā gada netiks pārraidīts Krievijas kabeļtelevīzijas kanālos. CNN pārraidīšana Krievijā netiek aizliegta.
Krievijas valsts dome ir pieņēmusi likumu, kas nosaka, ka no 2015. gada pirmā janvāra televīzijas kanāliem ir jāizvēlas viens no diviem biznesa modeļiem. Ja par signāla uztveršanu maksa netiek iekasēta, tad šādos kanālos drīkst būt reklāmas, savukārt televīzijas kanāliem, kas iekasē maksu par signāla uztveršanu (abonēšanas maksu), būs aizliegta reklāmas izvietošana. Apvienot abus biznesa modeļus ir aizliegts. Likuma jēga bija pārdalīt reklāmas straumes par labu lielajiem Krievijas TV kanāliem un atbrīvoties no mazākiem, neatkarīgiem un ārzemju kanāliem. Tātad CNN vadībai bija izvēle: attīrīt savu telekanālu saturu no reklāmām Krievijas auditorijai vai saglabāt reklāmas, bet tad signāls kabeļtelevīzijas operatoriem būtu jāpiedāvā bez maksas. CNN nav labdarības organizācija, bet uzņēmums, kura mērķis ir vairot peļņu un bagātību saviem akcionāriem. Ja CNN izplatīšana Krievijā peļņas vietā rada zaudējumus, tad ardievu vai uzredzēšanos. Turklāt 2016. gadā Krievijā stāsies spēkā likums, kas nosaka īpašumtiesību ierobežojumus masu informācijas līdzekļu nozarē.
Lielā atšķirība starp komercsabiedrību un valsts aģentūru ir tā, ka pirmajai galvenais ir pelņas lielums, bet otrajai valdības dotu uzdevumu izpilde. Ja valsts piešķir līdzekļus apraides nodrošināšanai, tad apraide būs arī tad, ja tā negarantēs ienākumus. Kā valsts aģentūras darbojas gan vecākai paaudzei labi zināmā ASV kongresa finansētā raidstacija Amerikas Balss, gan šodien izveidotā TV un ziņu aģentūra Russia Today, kas jau darbojas angliski, arābu, spāņu un vācu valodās.
Russia Today ekspansīvā ielaušanās angliskajā globālās informācijas plūsmā ir šokējusi Rietumu sabiedrības eliti. Kā var būt, ka ir tik daudz Kremļa līdzskrējēju? Tikai Russia Today Kremļa propagandu pasniedz komplektā ar lielu skaudras patiesības devu par tām tēmām, kuras no ietekmīgāko Rietumu mediju satura tiek cenzētas, izdabājot lielā biznesa un lielās politikas interesēm.
Kad propaganda ir samiksēta ar nevēlamām patiesībām, tā kļūst apbrīnojami iedarbīga!
Piedevām Russia Today ir radījusi izmaksu ziņā pieejamu viedo un tiešraižu straumēšanas pakalpojumu izplatīšanu, kas ir izdevīga mazbudžeta televīzijām un pat individuālajām mājaslapām. Savukārt sputniknews.com ir iecerēts kā multimediju centru tīkls 30 valstīs. Šajā centrā tiks iekļauta vietējā raidstacija, interneta portāls un ziņu aģentūra. Sputniknews.com ir tikai starta režīmā un mājaslapā ir tikai trīs sadaļas: starptautiska, uz Lielbritānijas un uz ASV publiku orientēta.
Kādai vajadzētu būt Rietumu pasaules atbildei uz šādu informatīvo izaicinājumu?
Aizliedzot citu valstu TV vai atjaunojot cenzūru, Rietumu demokrātijas nodemonstrēs savu bezspēcību. Vienlaikus brīvas informācijas aizliegums un cenzūra ir atteikšanās no demokrātijas. Ja Rietumu pasaule pasaka: «Ziniet, mēs atsakāmies no demokrātijas», tad ar ko mūsu sistēma ir labāka par to iekārtu, kas pašlaik ir Krievijā vai Ķīnā?
Pareizā atbilde uz Krievijas izaicinājumu ir ielūkošanās spogulī, un kritiski izvērtējams, vai tā mediju sistēma, kuras vienīgais mērķis ir lielo reklāmdevēju, finanšu un politisko klanu apkalpošana, ir uzskatāma par demokrātisku?
Ja ASV ietekmīgie mediji nevis pakārtotu savu informācijas plūsmu finanšu biznesa un politisko klanu interesēm, bet godīgi atainotu arī varai neērtās patiesības, tad nebūtu telpas Russia Today popularitātes pieaugumam.
Savukārt simetriska atbilde būtu nevis valsts atbalsts kontrpropagandas raidīšanai, bet gan valsts atbalsts tādai informācijas plūsmai, kas informētu Krievijas auditoriju par tām neērtajām patiesībām, kuras no savām ziņu pārraidēm blokiem izcenzē vadošie Krievijas informācijas kanāli.