Klimata izmaiņas vienmēr ir mulsinājušas cilvēkus. Kāpēc vasaras ir tik karstas, un cik bieži karstums var atkārtoties? Divās pēdējās desmitgadēs visai problemātiska ir kļuvusi objektīva un zinātniska klimata pārmaiņu izpēte.
Globālā biznesa spekulanti un lielmēroga «finanšu investori» meklē un attīsta jaunu spekulāciju virzienu – tirdzniecību ar gaisu. Miljardi ir ieguldīti, lai lēti uzpirktu un dārgi pārdotu oglekļa dioksīda izmešu kvotas. Lai valstu valdības atbalstītu spekulantu ieceres, sabiedrība bija jāiebaida. Desmit gadu cilvēce tiek biedēta ar globālās sasilšanas draudiem. Globālo spekulantu reklāmas kampaņas rīko prominenti politiķi. Visredzamākais šīs idejas propagandists ir bijušais ASV viceprezidents Als Gors, kura grāmata Neērtā patiesība 2009. gadā tika izdota arī latviešu valodā. Ja jau patiešām oglekļa dioksīds ir globālās sasilšanas cēlonis, tad ar izmešu kvotām vajag nevis spekulēt, bet neizlietotās kvotas ir jādzēš. Kvotu pārdale, ļaujot pelnīt miljardus, nesamazina kaitīgo izmešu daudzumu, kaitīgās vielas, kuras neizlaida atmosfērā pārdevējs, izlaidīs pircējs... Taču loģika nekad nav bijusi globālā biznesa kaitīgāko ideju propagandistu stiprā puse. Als Gors kā globālās sasilšanas sludinātājs lielāko triumfa mirkli piedzīvoja, saņemot Nobela miera prēmiju 2007. gadā. Savukārt 2014. gada janvāra sākumā viņš saņēma, iespējams, vislielāko lāstu un nievu skaitu ASV vēsturē. 2014. gada janvāra pirmajā dekādē ASV viens pēc otra tika pārspēti negatīvo temperatūru rekordi. Sals nebija vērojams tikai šaurā joslā starp Teksasas rietumiem un Kaliforniju (Mineapolisā mīnus 32 grādi pēc Celsija skalas, Ņujorkā – mīnus 11, Vašingtonā un Našvilā – mīnus 13). Tropiskajā Ņūorleānā sasala peļķes. Ala Gora vārds tobrīd kļuva par kretīna un neprašas sinonīmu. Šā gada sākumā publiski pieminēt globālo sasilšanu nozīmēja izpelnīties izsmieklu un nievas.
Par globālo sasilšanu daudzi atcerējās nupat, 3. augustā, kad Ventspilī temperatūra sasniedza plus 37,8 grādus un daudzi temperatūras rekordi tika pārspēti. Vai tas ir pierādījums, ka Gora sludinātā globālā sasilšana beidzot ir sākusies?
Te der atgādināt, ka Ziemeļeiropā šā gada jūnijs bija viens no visaukstākajiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Jāņos Latvijā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 5–8 grādus zem klimatiskās normas. Kad tiks aprēķināti gada vidējie temperatūras rādītāji, tad, saskaitot jūnija, jūlija un augusta temperatūras, šīs vasaras vidējā temperatūra, visticamāk, būs klimatiskās normas robežās.
Klimatiskās svārstības pat vēl visai netālā pagātnē bija ar daudz lielāku amplitūdu nekā tās, ko varam vērot pēdējo 150 gadu laikā.
Klimatiskajām pārmaiņām ir raksturīgs cikliskums. Starptautisku pētnieku grupa (Klimenko V., Matskovsky V., Dahlmann D. (2014) MultiArchive Temperature Reconstruction of the Russian Arctic for the Past Two Millennia. – Geography, Environment, Sustainability 1 (7), 16.–29. pp) ir noskaidrojusi, ka Ziemeļeiropā statistiski būtiski ir klimatiskie cikli, kas atkārtojas pēc 499, 195, 73, 48 un 24 gadus ilgiem periodiem. Kad summējas visu ciklu maksimālās vai minimālās temperatūras, tad ir novērojamas ļoti lielas anomālijas. Klimatiskās izmaiņas ir svarīgas, jo tās var noteikt pat tautu un valstu likteņus. Viens no Romas impērijas bojā ejas cēloņiem bija klimatiskā optimuma nomaiņa ar arvien aukstāku klimatu 4.gadsimtā. Aukstākos klimatiskajos apstākļos impērijas rietumu daļā samazinājās lauksaimniecības produktivitāte, pietrūka pārtikas, un tas nevairoja cīņas sparu aizstāvēt Romu pret barbaru iebrukumu. Savukārt 9.–11. gadsimts Ziemeļeiropā bija tik silts, ka Islandē auga meži un ļaudis audzēja labību, bet Grenlandes rietumu piekrastē līdz pat 79. platuma grādam bija pļavas un piemēroti apstākļi, lai nodarbotos ar lopkopību (Āboltiņš Ojārs. No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai: Dabas vides pagātne un tagadne Latvijā. – Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2010. – 91. lpp.).
Toties no 14. līdz 18. gadsimta vidum bija ļoti auksts laikmets. Grenlandes kolonijas izmira, bet Ziemeļu Ledus okeāna ledus blāķi bloķēja Skotijas un Norvēģijas piekrasti. 1750. gadā milzīgs Grenlandes aisbergs veselu gadu iestrēga Biskajas līcī (Āboltiņš, 94. lpp.). Grenlandes pētniece profesore Dorte Dāla Jensena (Dorthe Dahl Jensen) 2010. gada decembrī žurnālam Baltic Outlook norādīja, ka, veicot Grenlandes ledus urbumu analīzi, tika atklāts, ka pirms 120 tūkstošiem gadu klimats bija daudz, daudz siltāks nekā pašlaik. Tolaik Grenlandes ledāji klāja tika ceturto daļu salas (mūsdienās praktiski visu). Grenlandē gaisa temperatūra bija par pieciem grādiem siltāka nekā mūsdienās, bet planētas vidējie temperatūras rādītāji bija par diviem trim grādiem augstāki nekā šodien. Tas viss bija laikā, kad nebija rūpniecības, nebija kaitīgo izmešu un planētu apdzīvoja tikai daži desmiti tūkstoši cilvēku. Tas apliecina vienkāršu patiesību – daba ir daudz varenāka par cilvēces iespējām. Kodolsintēzes procesu cikliskums uz Saules ar saviem astronomiskajiem mērogiem pārspēs jebkuru cilvēka radīto ietekmi. Nevajag pārvērtēt cilvēces iespējas. Cilvēce ir spējīga iznīcināt vairumu uz zemes mītošo zīdītāju sugu, bet cilvēce vēl ir tālu no tā, lai ar savas darbības mērogiem pārspētu Saules radiācijas ciklisko izmaiņu izraisītās klimata pārmaiņas. Šobrīd civilizācija pārekspluatē zemes dzīlēs uzkrātos enerģētiskos resursus, un globālās spekulācijas ar izmešu kvotām šo problēmu neatrisinās.