VID represīvie uzdevumi

© f64

Izskatās, ka Latvijā šovasar ir sākusies visai nopietna ekonomiskā krīze. Maijā vietējo uzņēmumu un mājsaimniecību uzkrātie līdzekļi un depozīti sāka samazināties.

 Ekonomisko problēmu galvenais cēlonis ir iedzīvotāju skaita – un tas nozīmē pircēju skaita – samazināšanās. Tikai ziņas par Latvijas ekonomiskajām problēmām tiek rūpīgi slēptas. Nevar ar godīgiem statistikas datiem bojāt veiksmes stāstu. Taču, kad ārvalstu investors saliek kopā sliktos pārdošanas rādītājus un Latvijas politiski noteiktos (izdomātos) IKP pieauguma procentus, viņš ir neizpratnē. Kāpēc tik labas ekonomikas izaugsmes laikā manu preci pērk arvien mazāk?

«Savairojies pelēkais tirgus,» viņam atbild valdības piebarotie ekonomisti.

«Tad apkarojiet pelēko ekonomiku,» pavēl lielais investors, «citādi sūdzēšos Eštonei un Rompejam.» Citas izejas nav. Jāapkaro. Ir vai nu starptautiski jāatzīstas izaugsmes skaitļu falsifikācijā (taču tikko, noticot mūsu veiksmes stāstam, Latvijai ir paaugstināts kredītreitings), vai jāpavēl VID rīkot skaļas aktivitātes, imitējot pelēkā tirgus apkarošanu.

Tāpēc nebrīnāmies, ka šī vasara iezīmējās ar pastiprinātām Valsts ieņēmumu dienesta aktivitātēm. Tiek rīkotas masveida pārbaudes tirgos un noteiktu nozaru uzņēmumos. Tiek doti brīdinājumi sakārtot saimniecību autoservisiem, zobārstiem utt. Ir uzņēmēji un politiķi, kas apgalvo, ka ir laiks visiem kopā sākt aktīvi kritizēt VID par pārmērībām vietējā biznesa apkarošanā!

Tikai, un es to esmu nenogurstoši atkārtojis daudzas reizes: VID ir strikti nodalīta izpildvaras struktūra. Ļoti formāla un precīza izpildvara. VID kompetenci un tiesības ierobežo Ministru kabineta noteikumi un likumi. Manā pieredzē ir vairāki gadījumi, kad jebkurš saprātīgs VID darbinieks, augstāko vadību ieskaitot, ir spiests atzīt, ka nozares uzņēmēju sūdzības ir pamatotas, ka norma ir nejēdzīga, netaisnīga un neloģiska. Tad parasti seko aicinājums, ka vienīgais, ko var darīt VID, ir ierosināt, lai sūdzētāji panāk, ka tiek mainīti Ministru kabineta noteikumi vai arī grozīta likuma norma.

Šogad uzsākto uzņēmēju slepeno cīkstēšanos ar VID var salīdzināt ar toreadora cīniņu ar satrakotu bulli. Satrakota buļļa lomā ir uzņēmējs, savukārt sarkanās lupatas lomā ir VID. Toreadora lomā ir valdošā koalīcija. Toreadors pavicina sarkano lupatu, bet satrakotais bullis nevis skaidro attiecības ar toreadoru pa tiešo, bet metas virsū, lai plosītu sarkano lupatu, nekādi neaizskarot veiklo un izveicīgo toreadoru.

VID normatīvo bāzi nosaka, maina un ar to brīvi manipulē valdošā koalīcija. VID aktivitātes, taktiskos un stratēģiskos uzdevumus, piemēram, sākt pastiprinātu pelēkās ekonomikas apkarošanu un uzņēmēju kontroli, nosaka nozares ministrs. VID nav KNAB. KNAB ir valsts valstī, kurā valdošai koalīcijai tuvs priekšnieka vietnieks ir ar lielāku varu nekā Saeimas ieceltais priekšnieks. VID ir izpildvaras mehānisms un nav neatkarīga, tikai likumam padota, institūcija.

Par stulbiem likumiem atbild nevis VID, bet gan vadošās partijas.

Vairs nav noslēpums, ka Latvijas nodokļu sistēma zaudē konkurencē ar citām ES valstīm. Latvijas nodokļu sistēma un iekasēto nodokļu pārdale ir klaji netaisnīga. Ja es samaksāšu vienu eiro nodokļos vairāk nekā līdz šim, tad par manu eiro sāksies korupcijas tirgus starp koalīcijas partneriem, kuras partijas klauni šo eiro nozags ar imitētiem valsts pasūtījumiem. Papildu eiro aizies nevis tur, kur ir vislielākā vajadzība – izglītībai, novadu attīstībai vai nodarbinātībai, bet, piesedzoties ar bruņošanās un NATO saukli, tiks izlietots nederīgu krāmu iepirkumiem vai nokļūs korupcijas cauraustos celtniecības pasūtījumos.

Tikmēr Latvijas ļaudis ar VID rokām, pēc valdošās koalīcijas pavēles, tiks padzīti no tirgiem un autoservisiem. Kad viņi vairs nevarēs sagādāt iztiku sev un savām ģimenēm, tad viņi nopirks biļetes uz tuvāko Ryanair reisu, lai pamestu šo valsti. Koalīcijas partiju vadība būs laimīga – neapmierinātie aizbrauks, bet apmierinātie paliks, nodrošinot veiksmes stāstam politisku pēctecību.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.