Ir pasaka, kā zaķis saderēja ar bruņrupuci, kurš pirmais aizskries līdz lielajam ozolam. Sācis ātri skriet, zaķis pamanīja, ka bruņrupucis iet ļoti lēni un ir neglābjami atpalicis. Tā vietā, lai triumfāli finišētu, zaķis nolēma nosnausties.
Kamēr zaķis gulēja, bruņrupucis pirmais sasniedza ozolu. Tāda bija vecā labā pasaka. Pasakai ir mūsdienu turpinājums: kā meža demokrātiskie mediji atspoguļoja šo sacensību. Laikraksts, kura redaktors simpatizēja bruņrupucim, ar galveno virsrakstu izcēla ziņu par bruņrupuča uzvaru derībās. Laikraksts, kura galvenais redaktors neieredzēja zaķi, kā galveno izcēla zaķa neveiksmi. Mežā bija vēl divi laikraksti. Vienā priekšnieks klaji neieredzēja bruņrupuci, bet otrā īpašnieks ļoti centās atbalstīt zaķi. Pirmais laikraksts iznāca ar virsrakstu Bruņrupucis atnācis priekšpēdējais, bet otrā laikraksta virsraksts bija: Zaķis kļuva par vicečempionu.
Šīs meža zvēru laikrakstu spēlītes man ienāca prātā, kad bija jāatlasa statistikas rādītāji, lai novērtētu, ko Latvijai ir devis pirmais eiro pusgads. Izmantosim kā datu avotu Eurostat publiskotos 2013. un 2014. gada pirmo četru mēnešu datus un izvēlēsimies sezonāli neizlīdzinātos (not seasonally adjusted) jeb matemātiski neuzlabotos eksporta un importa rādītājus. Latvijas eksporta kopējais apjoms 2013. gada pirmajos četros mēnešos bija 1,15 miljardi eiro. Šogad tajā pašā laikā –1,09 miljardi eiro. Pēc pārejas uz eiro eksporta apjoms ir sarucis vairāk nekā par 5%!!! Lūk, pie kā noved dalība eirozonā! Iestāsieties – un eksportā uzreiz būs problēmas.
Taču, ja aplūkojam, kā klājās tiem, kas nav eirozonā, – šogad eksports pieauga tikai Čehijai, Rumānijai un Horvātijai. Lielbritānijas eksports samazinājās vairāk nekā par 10 procentiem, bet Bulgārijai gandrīz par 20%. Saliekot kopā Latvijas eksporta skaitļus ar Lielbritānijas rādītājiem, varētu likt virsrakstu: Eirozona Latviju izglāba no katastrofāla eksporta krituma.
Vienlaikus 2014. gadā pirmos četrus mēnešus Latvijā ir ievērojams importa samazinājums. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, imports šogad ir vairāk nekā par 10 procentiem mazāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vai no šādiem skaitļiem var secināt, ka dalība eirozonā palīdz uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci? Lūk, pāreja uz eiro valūtu ļauj mazāk importēt. Ievērojams importa samazinājums, vienlaikus tikai nedaudz samazinoties eksportam, ļaus Latvijas IKP augt. Ja iekšējais patēriņš būs nemainīgs, tad daži politikāņi IKP pieaugumu jau ir piedēvējuši ne tikai Dombrovska kursam, bet pat sekām, kuras nodrošināja pāreja uz eiro.
Tikai šādi slēdzieni un saukļi principā ne ar ko neatšķiras no manipulācijas pasaku mežā par bruņrupuča un zaķa skrējienu rezultātiem.
Ko var secināt no starptautiskās tirdzniecības statistikas par Latvijas pirmo pusgadu eirozonā? Visticamāk, ka izmaiņas starptautiskās tirdzniecības statistikā, kuras var vērot šogad, ir saistītas ar tām pārmaiņām starptautiskajā tirdzniecībā, kuras izraisīja Ukrainas notikumi un uzņēmēju rīcība, prognozējot Ukrainas notikumu ietekmi uz nākotnes sadarbības iespējām gan ar Krieviju, gan ar Ukrainu. Globāliem procesiem un globālai konjunktūrai kopumā ir daudz lielāka ietekme nekā Latvijas pārejai no lata ciešas piesaistes pie eiro uz eiro norēķiniem. To, vai eiro ieviešana vispār ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, varēs pārbaudīt tikai pēc vairākiem gadiem. Pagaidām vienīgais jūtamais ieguvums no eiro ir neatzītā inflācija, kuru Latvijas statistiķi nav spējuši pamanīt, bet kura ir jūtama teju katrā mājsaimniecībā. Šomēnes oficiāli izbeidzas dubultā cenu atspoguļošana. Citās zemēs no cenu korekcijas viedokļa tieši dubultās atspoguļošanas izbeigšana ir laiks, kad sākās cenu paaugstināšana, kuru atlika pārejas laikā. Turklāt dubultā cenu uzraudzība beigsies, un varam tikai minēt, vai Latvijā uzņēmēji ir mazāk pelņas kāri nekā Igaunijā vai citās eirozonas valstīs. Taču varam izteikt prognozi, ka inflācija tiks pamanīta: Irākas notikumu iespaidā jūnijā Latvijā ir sakustējušās uz augšu degvielas cenas. Ja Latvijas statistiķi iemanīsies pat to nepamanīt, tad CSP produkcija turpmāk būs jāierindo fantastikas žanra sadaļā.