Skaļi vārdi un aizkulišu darījumi

Lietuvas valsts visai savdabīgi apsveica latvju tautu šā gada Līgo svētku svinībās – Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (intervijā Vācijas nedēļas žurnālam Focus) izteica skarbus pārmetumus Igaunijas un Latvijas politiķiem: «Krievija mēģina būt ietekmīga tā dēvētajās pēcpadomju teritorijās un cenšas paturēt Baltijas valstis ekonomiskā, enerģētiskā un politiskā atkarībā. Un panākt, lai tās nebūtu pārāk aktīvas un lojālas NATO dalībnieces.. Turklāt mēs saņemam informāciju, ka citās Baltijas valstīs – ne Lietuvā, šajā ziņā mēs esam stiprāki – notiek sarunas ar dažiem politiķiem, tiek saņemti piedāvājumi no Austrumiem – ja jūs izstāsieties no NATO, tad dabūsiet gāzi vai naftu lētāk.»

No konteksta ir saprotams, ka politiskie nelieši – igauņi un latvieši –, lūk, saņemot lētākus gāzes cenas piedāvājumus no Krievijas, bet lietuvieši ir stipri kā mūris. Lietuva ir pēdējais bastions, kas paglābs Rietumu pasauli no Gazprom patvaļas un jebkuriem Krievijas diktatoru tīkojumiem.

Pēc šāda Lietuvas prezidentes paziņojuma Latvijas televīziju ziņu pārraidēs tūdaļ iekāpa vairāki «politologi», kas kaisīja pelnus uz galvas un apgalvoja, ka Lietuvas prezidentes rīcībā noteikti ir informācija, ka mums aiz muguras tiekot perināta nodevība – Latvijas un Igaunijas atraušana no NATO apmaiņā pret lētāku dabasgāzes cenu.

Tikai profesionāls žurnālists Lietuvas prezidentei noteikti uzdotu vienu ļoti konkrētu jautājumu: «Kurai no Baltijas valstīm Gazprom pēdējo divu mēnešu laikā patiešām ievērojami samazināja dabasgāzes piegādes cenu?»

Pareizā atbilde: tā nav Igaunija un Latvija. Ja mēs ticam Lietuvas gāzes kompānijas Lietuvos dujos 2014. gada 8. maijā izplatītajam paziņojumam, tad – un tieši tā ir rakstīts kompānijas paziņojumā – «Lietuvos dujos parakstīja vienošanos ar piegādātāju Gazprom par ievērojamu cenas samazinājumu dabasgāzei».

Pēc šā grandiozā notikuma Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs informēja sabiedrību, ka vienlaikus ir noteikta daudz labāka un taisnīgāka dabasgāzes cenas noteikšanas formula. Lietuvas premjerministra paziņojumā teikts: «Vienošanās nosaka, ka jaunā cenu formula, pēc kuras tiks rēķināta Lietuvos dujos importētās gāzes cena, darbosies visu ilgtermiņa līguma posmu – līdz 2015. gada 31. decembrim.»

Tagad, mēģinot izmantot elementāru loģiku, liekam kopā Lietuvas prezidentes apsūdzības ar Lietuvas gāzes kompānijas un Lietuvas premjerministra paziņojumiem 8. maijā.

Kamēr Igaunijai un Latvijai Krievija kaut ko abstraktu vēl tikai sola, tikmēr Lietuva jau ir dabūjusi milzīgu dabasgāzes cenas samazinājumu. Ja taisnība Daļai Grībauskaitei, ka lētāku dabasgāzi no Krievijas ir iespējams dabūt tikai, apsolot izstāties no NATO, tad sanāk, ka tieši Lietuva ir lielākais drauds NATO vienotībai. Lietuvas valdība samaksu par izstāšanos no NATO lētākas dabasgāzes cenas izskatā jau ir saņēmusi?!

Mēģināsim saprast, kas notiek Lietuvas varas augšgalā. Iespējams, Lietuvas prezidente ir tā apreibusi no prieka par pārvēlēšanu uz otro termiņu, ka pārstājusi filtrēt procesus Lietuvas un Gazprom sarunās. Iespējams, ka, iegūstot pilnvaras uz otro termiņu, Daļa Grībauskaite var atmest jebkuru toleranci un pieklājību pret saviem kaimiņiem, lai demonstrētu uzpūtību un visatļautību.

Latvijas un Igaunijas ārpolitiskie resori nedrīkst atstāt bez ievērības šādu necieņu pret Baltijas tautām. Lietuvas valdībai Latvijas un Igaunijas politiķiem ir nekavējoties jāpaskaidro: kāda ir cena, kuru Lietuva apsolījusi Krievijai par ievērojami lētāku dabasgāzi? Tieši Lietuva sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ var nobloķēt pārējo Baltijas valstu enerģētisko sistēmu savienošanos ar ES vienotājām sistēmām gan elektrības, gan dabasgāzes jomā. Ja esam godīgi, tad ir jāatzīst, ka līdz šim vislielāko ekonomisko blokādi pret Latviju ir īstenojusi nevis Krievija, bet Lietuva. Sliedes, kas jau sesto gadu rūsē posmā Mažeiķi–Rīga un Mažeiķi–Liepāja, tam ir vislielākais pierādījums.

Daļai Grībauskaitei, pirms kaut ko pārmest Igaunijas un Latvijas politiķiem, ir jāielūkojas spogulī, jo mēs nezinām, kādus solījumus Lietuvas valdība ir devusi Krievijai par lētāku dabasgāzi. Lai kādus melus klāstītu Lietuvas pirmā persona Vācijas žurnāliem, pēc Ukrainas notikumiem sabiedrības noskaņojums ir tāds, ka izstāšanās no NATO no nopietnas politiskas alternatīvas ir kļuvusi par marginālu intelektuālas diskusijas sastāvdaļu gan Latvijā, gan Igaunijā.