13. jūnijā intervijā Latvijas radio 4 Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda atbalstu iecerei noteikt kriminālatbildību gan aplokšņu algu saņēmējiem, gan šo algu maksātājiem. Ministru prezidente balstījās uz VID priekšlikumiem noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējiem.
Lielā mērā priekšlikumi uzlabot nodokļu iekasēšanu ir saistīti ar gaidāmajām problēmām nodokļu iekasēšanas prognozēs, par kurām šī mēneša sākumā visai atklāts bija finanšu ministrs Andris Vilks. Vilks pārāk atklāti pateica, ka pasaka par Latvijas veiksmes stāstu bija blefs. Iedzīvotāju skaitam mazinoties, ļaudis mazāk iepērkas, tas atstāj ietekmi uz patēriņa nodokļiem, bet mazāki ienākumi vietējiem uzņēmējiem nozīmē prognozēt mazākas darbaspēka izmaksas, no kā izriet mazāki ar darbaspēku saistītie nodokļu ienākumi utt. Andris Vilks izeju no gaidāmās valsts ienākumu krīzes saskata nodokļu palielinājumā. Pēc Vilka atklāsmes Vienotības līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ierosinājumu sākt diskutēt par nodokļu izmaiņām nodēvēja par «bezatbildīgu politisku paziņojumu».
Savukārt pagājušajā nedēļā jau tika izteikts atbildīgs Ministru prezidentes paziņojums, solot noteikt kriminālatbildību ikvienam, kas par padarīto darbu saņem algu aploksnē.
Vispār no tā visa izriet, ka Dombrovska kurss ir Latviju novedis līdz tādam ekonomiskam un fiskālam bezdibenim, ka to var glābt tikai roku dzelžu draudi ikvienam aplokšņu algu saņēmējam.
Tomēr, saprotot problēmas nopietnību un to, ka visiem kopā būs jāatrod izeja no Dombrovska veiksmes stāsta, jāatgādina, ka darba ņēmēji nav tie, kas iet pie uzņēmējiem un pieprasa aplokšņu algas. Notiek tieši pretējais. Nodokļu nemaksāšana, algas aploksnēs un visas legālās mikronodokļu shēmas ir darba devēju uzspiestas! Krīzes un augstā bezdarba laiku daudzi darba devēji izmantoja, lai diktētu sev izdevīgus noteikumus, kur darbinieku piespiešana piekrist nodokļu cūcībām un aplokšņu algām bija tikai viens no elementiem. Tagad par šo lielas darba devēju daļas bezkaunību gan pret saviem padotajiem, gan pret Latvijas valsti Ministru prezidente draud roku dzelžus uzlikt nevis tiem, kas izputināja Latvijas valsts ienākumus, organizējot mikronodokļa shēmas, nevis tiem, kas uzspieda aplokšņu algas, bet tiem, kas aiz izmisuma piekrita darba devēju noteikumiem un baidās protestēt. Ja tiks ieviestas Ministru prezidentes piedāvātās normas, tad nekaunīgākie uzņēmēji mierīgi nesamaksās par padarīto darbu pat aplokšņu algas, bet samaksas vietā piedraudēs ar kriminālsodu!!!
Biedēt ar cietumu un milzīgiem naudas sodiem aplokšņu algu saņēmējus ir amorāli. Šie cilvēki jau tā tiek sodīti ar to, ka viņi tiek apzagti, jo strādā bez jebkādas sociālas un likuma aizsardzības. Uz viņiem neattiecina darba likuma tiesības. Ja rakstiska līguma nav, tad viņus var atlaist jebkurā brīdī. Ja šiem cilvēkiem nesamaksās par padarīto darbu, tad pat neviena tiesa nespēs palīdzēt, jo rakstīta līguma taču nav. Aplokšņu algu saņēmēji nav apdrošināti pret bezdarbu, par viņiem netiek veiktas pensiju iemaksas utt. Darba ņēmēju sociālās aizsargātības nozagšana ir zināms pamats kriminālatbildības noteikšanai noziedzīgiem uzņēmējiem un uzņēmumu īpašniekiem, kas pieļauj šādu saimniekošanu. Tikai koalīcija pret lielajiem nodokļu nemaksātājiem ir tikpat bezzobaina kā pret spaisa tirgoņiem, pirms sabiedrība pati ņēma rokās beisbola nūjas.
Izskatās, ka Vienotībai tagad ir panākumu reibonis. Atbalsta procenti Eiropas Parlamenta vēlēšanās dažos Vienotības līderos ir radījuši pārspīlētu tautas uzticības sajūtu, ka tagad ar tik lielu tautas atbalstu vēlētāji norīs jebkuru avantūru.
Pirmajam solim ir jābūt patiesībai par valsts ienākumu prognozēm, lai Saeimas, valdības un pašvaldību politiskie līderi varētu kopīgi ar sabiedrību atrast veidu, kā attīstīt Latvijas valsti, nevis turpināt blefot par neesošu izaugsmi.