Viedokļu apmaiņa nav jāpārtrauc

Skandalozais TV3 raidījums Nekā personīga, vēstīja par to, ka starptautiskais mediju klubs Format A3 esot nonācis «Baltijas valstu drošības dienestu pastiprinātā redzeslokā». Padomājiet tikai – gan Igaunijas iekšējās drošības dienests, gan Satversmes aizsardzības birojs ir metušies pētīt šo tikšanās platformu, jo, kā atklājās, klubs «noskaņo minēto valstu iedzīvotāju viedokļus par labu Maskavai».

Eh! SAB aģenti jau piefiksējuši, ka ārvalstu specdienestu virsnieki cītīgi pieraksta visus, kas ierodas klubā, kādus jautājumus par Krieviju uzdod, un aizdomīgo personu dosjē jau tiek veikti ieraksti par «dalībnieku attieksmi pret pasākumā paustajām idejām».

Aizgāji uz kluba tikšanos... izteici neapdomīgu jautājumu? Viss. Pielaidi valsts un NATO noslēpumiem nekad mūžā nesaņemsi…

Vienīgā kluba «problēma» – viedoklis, kas atbilstot Krievijas ārpolitikas kursam, «tiek pausts pietiekami mērenā veidā».

Eh! Ja mērenība būtu nepietiekama, tad gan visi kluba dibinātāji jau svīstu krusteniskajās nopratināšanās, bet aktīvākie jautājumu uzdevēji kaltētu sausiņus, gaidot Latvijas un Igaunijas Temīdas bargo, bet taisnīgo sodu. Jāatzīstas, ka arī es laikam esmu nokļuvis specdienestu uzmanības lokā, jo pagājušā gada februārī atļāvos Krievijas lielākā laikraksta Argumenti i fakti galvenajam redaktora Nikolajam Zjatkovam uzdot jautājumus, kuri pēc TV3 žurnālistu loģikas noskaņo Latvijas «iedzīvotāju viedokļus par labu Maskavai». Kā piemēru minēšu vairākus jautājumiem, kurus uzdevu Nikolajam Zjatkovam un kuri kopā ar atbildēm pēc tam tika publicēti Neatkarīgajā: «Vai Krievijas prese ir brīva? Cik bieži jums zvana no Kremļa un saka, ko drukāt, bet ko ne? Kad bija pēdējais zvans?»

Dzirdot šādus jautājumus un paužot viedokli, kas «atbilst Krievijas ārpolitikas kursam», Nikolajs Zjatkovs atbildēja: «Jautājums ir provokatīvs, bet nav sarežģīts. Parastā dienas ritmā no Kremļa nezvana.»

Tālāk sekoja stāsts par preses un varas sadarbību, kas ārkārtīgi līdzīga tām sadarbības formām, kuru TV3 un citi mediji īsteno attiecībās ar Baltijas valstu drošības dienestiem un valdībām.

Vai noziegums ir atsegt to, ka demokrātijas preses un varas attiecību problēmās Baltijā un Krievijā ir ļoti līdzīgas? Turklāt TV3 metas kompromitēt nevis tos, kas jau konstruē «Latvijas maidanus» un ir patiesi naidīgi noskaņoti pret Latvijas valsti, bet gan pret starptautiskā mediju kluba Format A3 dibinātāju Kseniju Zagorovsku, kura pērn intervijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka «98% Latvijas krievu nevēlas, lai šeit būtu Krievija».

Izskatās, ka ir jau sācies karš pret Krieviju un tāpēc jāmetas iznīdēt ikvienu, kas pretēji agresīvāko militāristu iecerēm vēlas, lai kaimiņu tautas, neatkarīgi no tā, cik miermīlīgas vai agresīvas būtu to valdības, labāk saprastu viena otru. 2013. gada septembrī intervijā Neatkarīgajai Ksenija Zagorovska paskaidroja, kāpēc viņa piedalās klubā: «Mediju klubs Format A3 strādā, lai kliedētu mītus. Latvija tiek iepazīstināta ar tiem Krievijas cilvēkiem, kas Krievijā kaut ko nozīmē, un vienlaikus šie cilvēki iepazīstas ar Latvijas ļaužu noskaņojumu. Mēs strādājam, lai savstarpējā neizpratne būtu mazāka.»

Tomēr neatkarīgi no to cilvēku motīviem, kas ir iesaistīti klubā, tā finansējums ir vismaz daļēji saistīts ar Krievijas valsts līdzekļiem. Latvijas rīcībai jābūt simetriskai. No Latvijas nodokļu naudas jāatbalsta iespēja Krievijas skatītājiem un citiem interesentiem iepazīties ar Latvijas kultūras sasniegumiem. Vai tiešām pie mazākas konfrontācijas ir jāsāk karš pret visiem viedokļu apmaiņas kanāliem un jāpārtrauc jebkāda diskusija?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais