Konferencē World Trends Forum Rīgā runāja par Ukrainas krīzes sekām – iespējamām ekonomiskām sankcijām un to ietekmi uz ekonomikas procesiem. Advokāts Jānis Zelmenis bija sagatavojis ziņojumu par sankciju tiesiskajiem aspektiem.
Atbilstoši starptautiskajām tiesībām noteikt pilnīgu vai daļēju «ekonomisko sakaru, dzelzceļa, jūras, gaisa, pasta, telegrāfa, radio vai citu saziņas līdzekļu pārtraukšanu» ir tiesīga tikai ANO Drošības padome (ANO Statūtu 41. un 42. pants). Tā kā Krievijai ANO Drošības padomē ir veto tiesības, tad ir mazticams, ka Krievija atbalstīs pret sevi vērstas ANO sankcijas. Līdz ar to pret Krieviju var tikt vērstas tikai t. s. individuālās sankcijas, kuras var ieviest, sodot valsti, kas ir veikusi starptautisko tiesību pārkāpumu. Individuālās sankcijas, kuras ir atbilstošas starptautisko tiesību atļaujamām procedūrām (diplomātu atsaukšana, vīzu ierobežojumi u. c.), jau tiek piemērotas. Nākamais solis ir represālijas, kas nozīmē «prettiesisku pasākumu, kas ir kā pretreakcija uz valsts-pārkāpējas prettiesisko rīcību (piemēram, starp valstīm noslēgtā komerclīguma izpildes pārtraukšana; valsts-pārkāpējas īpašuma apķīlāšana bankās)».
Prognozes un iespējamie attīstības scenāriji tika apspriesti ārpus oficiālajiem ziņojumiem.
Pilnīga transporta sakaru pārtraukšana ar Krieviju, ja nav oficiāla karastāvokļa, nedrīkstētu skart trešo valstu tranzītu cauri Krievijas teritorijai. Tomēr šādu selektīvu sankciju piemērošana ir grūti kontrolējama. Krievija ir Muitas savienībā ar Kazahstānu un Baltkrieviju, robežas starp šīm valstīm ir atvērtas brīvai preču un pakalpojumu plūsmai. Krievijas kravas Muitas savienības teritorijā var viegli pārformēt par baltkrievu vai kazahu tranzīta kravām, faktiski degradējot sankciju jēgu. Tāpēc stingrākais sankciju variants varētu skart visu Muitas savienības telpu. Ko Latvijai nozīmētu sankciju piemērošana pret Krieviju? Pirmkārt, tie ir eksporta zudumi, bez iespējām ātri mainīt eksporta virzienus. Jau pašlaik, bez ekonomiskām sankcijām, zivju pārstrāde samazina ražošanu, atlaiž darbiniekus. Apturot eksportu uz Krieviju vai Muitas savienību, ekonomiskās sekas būs ievērojamas, visdramatiskāk sankcijas var ietekmēt transporta nozari.
Ja sankcijas tiks vērstas tieši pret Krieviju, pieļaujot trešo valstu tranzīta brīvību cauri Krievijas teritorijai, tad tas Latvijas tranzīta nozarei – autopārvadātājiem, dzelzceļam un ostām – var samazināt ienākumus 30 līdz 40 procentu lielumā pret pagājušā gada līmeni. Savukārt, ja tiktu ieviestas ekonomiskās sankcijas, pārtraucot transporta sakarus ar Muitas savienību (komplektā ar haosu Ukrainā), tad tranzīta nozares strādās ar pieckārt mazākiem ienākumiem no tā apjoma, kāds bija pērn. Transporta nozares iespaids uz IKP ir lielāks par 10%, no transporta nozares un eksportējošo uzņēmumu darbinieku algām tiek maksāti nodokļi, pirktas preces un pakalpojumi. Sankciju sekas izjutīs visi, jo ar mazākiem nodokļu ienākumiem būs jāsamazina sabiedriskā sektorā nodarbināto algas. Krīze sasniegs 2009. gada mērogus. Tikai sekas pēc Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas būs ļoti nevienmērīgas. No NATO valstīm vislielākos zaudējumus cietīs… Latvija. Ja NATO ir organizācija, kas apvieno sabiedrotos, tad godīgi un korekti būtu tik nevienmērīgu konflikta seku izmaksu sadalījuma gadījumā nepieprasīt no Latvijas iztērēt papildus 200 miljonus eiro bruņojuma iegādei. Tieši pretēji – vitāls Latvijas drošības jautājums ir tādu apstākļu radīšana Latvijā, kas nodrošinātu jaunas darba vietas 50 000 strādājošajiem, kas var zaudēt darbu radikālu sankciju ieviešanas gadījumā.
Bez jaunu darba vietu radīšanas programmas, kuru vajadzētu finansēt visām NATO dalībvalstīm, Latvija pat nemilitāra konflikta gadījumā cietīs, jo sagaidāms, ka vēl vismaz 100 000 cilvēku dosies emigrācijā. Savukārt, ja mūsu sabiedrotajiem Latvijas problēmas ir vienaldzīgas, tad ir jāuzdod jautājumi par to, vai Latvija vispār ir līdzvērtīga partnere šajā organizācijā.