24. oktobrī Rīgā notika jau astotā starptautiskā konference Inovāciju ekonomika 2013. Ideja. Darbs. Rezultāts. Viens no spilgtākiem referātiem bija Somijas izglītības reformu īstenotāja Pasi Šālberga stāsts par to, kā Somija kļuva par valsti ar visaugstāko izglītības kvalitāti.
Virziens, kas noteica toni izglītības reformās, ir Globālā izglītības reformu kustība (Global Educational Reform Movement), kas izvirzīja četrus principus – konkurenci, standartizāciju, testēšanu un atkārtošanu –, kas ir obligāti izglītības sistēmā.
Somija sasniedza vislabākos rezultātus izglītībā, darot pilnīgi pretējo modernām reformu idejām. Veicot izglītības reformu, Somija konkurences vietā attīstīja sadarbību, standartizācijas vietā – radošumu, bet standartizētu testēšanu procedūru vietā vairāk uzticējās skolotāju vērtējumam.
Ir valstis, kur izglītības sistēma balstās uz formas nežēlīgu konkurenci. Skolai jātiek pie kāda vērtīga izglītības resursa, tad šis resurss ir jāizmanto kā konkurences rīks pret citiem. Konkurences forma ir visai efektīva lielajās valstīs. Francijā, Amerikā, Ķīnā, valstīs, kur ir ļoti daudz cilvēku, konkurences forma, iespējams, ir vienīgais saprātīgais veids izglītības sistēmas attīstībai. Mazu tautu un mazu valstu situācija ir pavisam cita. Konkurences formu akla un nesaprātīga pārņemšana var radīt tikai postu un nesaprātīgu resursu pārtēriņu. Mazās valstīs konkurences pieeja nedarbosies. Tāpēc Somija izvēlējās pretēju stratēģiju – sadarbību un savstarpēju papildināšanu. Iemācīties resursus tērēt sadarbojoties. Trīs uzņēmumi un trīs specializācijas. Konkurējot visiem uzņēmumiem būs viduvējs līmenis katrā specializācijā. Taču, ja katrs uzņēmums vienu specializāciju attīstīs izcili un dalīsies ar pārējiem, tad visiem trim uzņēmumiem būs augstāki kvalitātes rādītāji visās specialitātēs, salīdzinot ar nežēlīgas konkurences modeli. Turklāt bez resursu patēriņa. Sadarbības modelī cits citu papildina un nav vajadzības dublēt visiem vienu un to pašu. Izmantojot sadarbības modeli, labākus rezultātus var sasniegt ar mazāku resursu patēriņu.
Pasi Šālberga ieteikums Latvijas izglītības sistēmas pārveidei ir pilnīgi pretējs Ķīļa un citu reformistu sludinātajām dogmām: Mazāk konkurences, vairāk sadarbības!; Skolotāju kvalitāte ir profesionāls kapitāls; Kvalitāti nodrošina lielāka pieejamība, nevis izvēles iespējas; Uzticība un paļāvība mazina bailes no riska un veicina radošumu.
Somija ar divarpus reizes lielāku iedzīvotāju skaitu un daudzreiz lielāku ekonomisko potenciālu neizvirza tik neprātīgas prasības un uzdevumus augstskolām (kā Latvijā), lai tās iekļūtu pasaules augstskolu galvgalī. Pasi Šālbergs uzskata, ka šādas prasības ir nesaprātīgas un to īstenošanai ir jātērē pārāk daudz resursu. Somija neizvirza prasības, lai Helsinku universitāte apsteigtu Hārvardas vai Oksfordas universitātes. Tas nav iespējams, kaut vai novērtējot naudas un cilvēku resursus Amerikā vai Lielbritānijā. Helsinku universitātei ir izvirzīts uzdevums būt par labāko Somijā.
Somijas izglītības reforma tika īstenota, nevis izvirzot neizpildāmas kvalitātes prasības īsā laikā, bet metodiski un pakāpeniski nodrošinot vienādas iespējas uz izglītību visiem, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, veselības vai dzīvesvietas, fokusējoties uz cilvēka izaugsmi.
Savukārt, lai izglītība palīdzētu attīstīties inovatīvi domājošiem cilvēkiem, ir jāatrod līdzsvars starp standartizāciju un radošumu, jo standartizācija radošumu iznīcina.
Ja izglītības mērķis ir inovatīva sabiedrība, tad jau no bērna vecuma ir jāmāca un jāiedrošina būt radošam un uzņemties risku, palīdzot jauniešiem atrast tās jomas, kurās viņiem ir talanti, un attīstīt tieši šīs jomas.
Tikai vai Šālberga padomi ir īstenojami Latvijā? Latvijā nozaru ministrijas tika atdotas partijām kā dzimtmuižas. Ja nozarei nepaveicas, tad partijas iebīdītais ministrs var rīkot bezjēdzīgus eksperimentus, lai uzjautrinātos pats un uzjautrinātu partijas biedrus.
Konferences laikā zināmu solidaritāti ar Šālberga ieteikumiem Latvijas izglītības sistēmai izteica Valsts prezidents Andris Bērziņš: «Latvijai kā nelielai ekonomikai ir tikai viena attīstības iespēja: veicināt izglītību, zinātni un inovāciju procesu. Turklāt tas jāpaveic ātri un kvalitatīvi. Ir jāatbalsta idejas, kuras veicina tādu produktu radīšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas ievērojami uzlabotu mūsu ikdienas dzīvi.».