Valdības koalīcijas šūmēšanās par Šengenas zonas uzturēšanās atļauju tirdzniecību ir ieguvusi kompromisa izskatu. Tiek solīts, ka Nacionālā apvienība atbalstīs 2014. gada valsts budžetu, ja tiks noteikta uzturēšanās atļauju izsniegšanas kvota – 700 darījumu gadā ar pirkuma apjomu virs 150 000 eiro un vēl papildu kvota – 100 darījumu gadā, ja pirkuma apmērs būs vairāk nekā pusmiljons eiro.
Mēģināsim saprast, kādu ekonomisko efektu ir devusi Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecība? 2005.–2007. gada buma laikā investīcijas nekustamajos īpašumos bija vispievilcīgākās. Tās solīja 20–30% pieaugumu katru gadu, turklāt Latvijas politiskā elite nekustamā īpašuma spekulantus atbrīvoja praktiski no visiem nodokļiem. Kamēr pilnīgi visiem darba ņēmējiem, lai saņemtu 100 latu uz rokas, bija tikpat liela summa jāsamaksā nodokļos, par ienākumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas nebija jāmaksā nedz sociālie maksājumi, nedz ienākuma nodoklis. Rezultātā Latvijas bagātāko un vidēji turīgo cilvēku brīvie naudas līdzekļi tika ieguldīti nekustamajos īpašumos, to attīstībā un celtniecībā. Kad sākās krīze un pieprasījums nekustamo īpašumu tirgū dramatiski samazinājās, viss ieguldītais šajā nozarē pārvērtās par iesaldētu kapitālu. Līdzekļi, kurus 2009. gada krīzes laikā varētu ieguldīt citās nozarēs, tika iesaldēti nekustamajos īpašumos. Šengenas zonas uzturēšanās atļauju tirdzniecība ļāva atsaldēt kapitālu. Visai ticami, ka, tikai pateicoties šai programmai, viens līdz divi miljardi eiro no iesaldēta stāvokļa atgriezās naudas apritē. Daļa naudas nonāca patēriņā, daļu izmanto, lai norēķinātos ar bankām, bet daļa naudas atkal tiek ieguldīta... kā jūs domājat – kur? Jā! Nekustamo īpašumu biznesā, jo citu, labāku ekonomisko ideju nav.
Tomēr arī šādai kapitāla atsaldēšanas metodei ir savas ēnas puses. Finanšu plūsma no ārienes ievērojami ietekmē Latvijas mājokļu tirgu. Sākušās cenu pieauguma tendences, un mājokļu pārdevēji gaida, ka cenas kāps. Sekas ir mājokļu cenu neatbilstība vietējām algām, īpaši tas attiecas uz Latvijas lielajām pilsētām. Ja vīzu tirdzniecības programma uzņems apgriezienus, tad mājokļu cenas Rīgā būs atbilstošas ienākumiem, kādus strādājošie saņem Maskavā, Kijevā, Astanā un Šanhajā, nevis Rīgā.
Ko šajā procesā maina koalīcijas panāktais kompromiss? Kompromiss nekādā veidā neuzlabo demogrāfisko situāciju. Tas atļaus atgūt kapitālu tikai lielākajiem spekulantiem un atstums no šī procesa tos, kuru īpašumi nav ļoti vērtīgi. Visas koalīcijas partijas vieno uzticība lielspekulantu klanam. Mazi īpašnieki lielo labumu gūt nedrīkst, bet lielspekulantu intereses atbalsta gan t.s. nacionāļi, gan reformatori, gan no cīņas pret korupciju atteikusies Vienotība. Kvotu sistēma ir augsne korupcijai. Turklāt, zinot Latvijas tradīcijas, kvotu sistēma ir milzīgs varas instruments, kas ļaus tiem, kas kvotas dalīs, lemt, kurš ir cienīgs atgūt iesaldēto kapitālu, bet kuram vēl būs jāpagaida. Kvotas nepiešķiršana Latvijas apstākļos kļūs par veidu, kā kārtot rēķinus, kā izrēķināties ar biznesa un politiskajiem konkurentiem. Tāpēc panāktais kompromiss ir vēl sliktāks par iepriekšējo sistēmu. Panāktais kompromiss nav nacionāls. Tas nav pagrieziens sabiedrības vairākuma interešu virzienā. Panāktais kompromiss ir kārtējais posms, lai Latvijas ekonomiskajā sistēmā ieviestu klanu protekcionisma kārtību.