5. augustā Koalīcijas padome nolēma uz nedēļu atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju jautājuma skatīšanu valdībā. Ministru kabinetā tika iesniegts Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums, kurā apgalvots, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena.
Ekonomikas ministrija iesaka 2014. gadā palielināt elektroenerģijas kopējo cenu mājsaimniecībām no pašreizējiem 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) un 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) uz vienotu tarifu 11,3 līdz 11,68 santīmu robežās, atkarībā no tā, kā Danielam Pavļutam izdosies vienoties ar t.s. atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražotāju lobijiem par peļņas kāres samazināšanu.
Latvija tiek bīdīta uz «brīvo tirgu», un, kā valdībai ziņo Ekonomikas ministrija, elektrības tirgus cenas ir tik lielas, ka mūsu mājsaimniecību tarifs bezmaz tiek dotēts. Labi! Kādas tad ir tās izslavētās tirgus cenas, kurām neatbilst Latvijas mājsaimniecību tarifs? Atveram izslavēto Nord Pool Spot – elektrības biržas mājas lapu – un skatāmies. 2012. gadā vidējās elektrības cenas visos Skandināvijas tirgus segmentos bija 30–40 eiro par vienu MWh vai, pārejot uz santīmiem un kilovatstundām, 2,1–2,8 santīmi par vienu kilovatstundu. Tātad elektrības vidējā vairumcena Skandināvijā ir 4 reizes zemāka pat par Latvijas mājsaimniecību starta tarifu – 8,18 santīmiem par kilovatstundu.
Stāsts par to, ka Latvijas mājsaimniecības maksā elektrības cenu zem tās pašizmaksas, ir meli. Protams, ja Latvenergo pašizmaksā mēģina iekļaut desmitiem miljonu latu lielo peļņu (no kuras valdība pieprasīja 90% izmaksāt dividendēs), tad nauda tīklu attīstībai būs jāiekļauj papildu tarifā, jo nesanāk vienlaikus izslaukt Latvenergo pilnīgi sausu un vēl likt, lai sadales un pārvades tīkli atbilstu mūsdienu prasībām. Ja vērtējam normālu vairuma un mazuma cenu attiecību, tad Latvijas mājsaimniecību elektrības tarifs ir loģisks un pamatots. Tas nav jāceļ. Jautājums ir par to, kādas izmaksas tika uzkrautas elektrības lietotājiem virs vidējās tirgus cenas.
Latvijas elektroenerģētikas galvenā problēma ir pašreizējās valdības piekoptā politika uzdot Latvenergo iepirkt no tā saucamajiem atjaunojamo energoresursu elektrības ražotājiem elektroenerģiju par cenu, kas 5–7 reizes pārsniedz elektroenerģijas pašizmaksu (tirgus cenu) Skandināvijas elektrības tirgus segmentā. Šī ir problēma! Problēma nav mājsaimniecību elektrības tarifs. Ja kāds patiešām taisās ieviest tirgus ekonomikas principus, tad valdībai jānosaka kārtība, ka Latvenergo no jebkura vietējā elektrības ražotāja ir jāpērk elektroenerģija tikai par Nord Pool Spot gada vidējo tirgus cenu. Turklāt no pilnīgi visiem, neatkarīgi no tā, kuras partijas ekonomikas ministrs ir izsniedzis licenci naudas drukājamajām mašīnām, kas lepni saucas par vēja parkiem vai koģenerācija stacijām. Tad tā ir liberalizācija. Pašlaik Daniels Pavļuts zem liberalizācijas segvārda cenšas izlobēt elektrības spekulantu apzeltīšanas plānu. Tikai patiesa liberalizācija būs iespējama, kad Latvija tiks integrēta Skandināvijas elektrotīklu sistēmā. Taču starpsavienojumi nav izbūvēti. Kamēr tie nav izbūvēti, jebkuri stāsti par tirgu ir fikcija. Pašlaik spekulanti jau šūpo elektrības tirgu. 1. augustā, kad Latvijas tirgus segmenta Nord Pool Spot biržas cena uzlēca līdz 7 santīmiem par kilovatstundu – Igaunijas teritorijā elektrības tirgus cena bija un palika 3 santīmi par vienu kilovatstundu.
Jo lielākas tirgus svārstības, jo lielāka peļņa spekulantiem. Tādu svārstību kā tā saucamajā Latvijas elektrības tirgū nav pat valūtas tirgos! Bizness momentā metīsies pirkt un tālākpārdot elektrību. Tāpēc nepārsteidz, ka jau 6. augustā par iesaistīšanos elektrības tirgū paziņoja pat kabeļtelevīzijas operators Baltcom. Turpmāk Baltcom komplektos ar televīzijas, telefonijas un interneta pakalpojumiem pārdos arī elektrību. Tā turpinot, pat vidējas spēļu zāles pie katra ruletes galda kazino žetonus pārdos komplektā ar elektrību.
Tikai Amerika varēja atļauties izputināt pāris štatus, ļaujot Enron afēristiem sašūpot elektrības cenas. Latvijā šāda enerģētikas politika ir liels risks sagraut jau tā cietušās tautsaimniecības paliekas.
Latvijas valdībai jebkuru elektrības spekulantu atbalstīšana ir jāatliek. Jāatliek, kamēr nav izbūvēti jaudīgi starpsavienojumi. Latvijas valdībai ilgtermiņā ir jānodrošina tādi elektrības tarifi, kas veicinās Latvijas ekonomikas eksporta konkurētspēju eirozonā. Kā parādīja 1. augusta notikumi elektrības biržā, tieši TEC 2 modernizācija, kuras lietderību pēkšņi ir meties apšaubīt ekonomikas ministrs, palīdz stabilizēt situāciju elektrības tirgus segmentā. Kad 1. augustā Latvenergo iedarbināja TEC 2, pieprasījums pēc elektrības strauji noplaka un spekulantiem bija jāsamierinās ar pieticīgu peļņas maržu. Valdībai ir jāaptur Daniela Pavļuta piedāvātā spekulantu atbalstīšanas programma. Latvijas valdībai līdz brīdim, kamēr tiks izveidoti elektrības starpsavienojumi starp Latviju un Skandināviju, ir jāizbeidz ākstīties ar liberalizācijas lozungiem, bet jādod Latvenergo uzdevums noteikt tādus elektrības tarifus, kas balstītu Latvijas uzņēmumus un neizputinātu iedzīvotājus.