Par tiesībām uz piemiņu

Nav tik būtiski, kurā datumā nožuva tinte uz kapitulācijas akta. Svarīgi, ka 1945. gada maijā karš bija beidzies. 


Miljoniem cilvēku upuru, miljoniem salauztu dzīvju. Pēdas katras ģimenes vēsturē, paaudzēm cauri. Nevienam nevar atņemt tiesības to atcerēties. Tā ir piemiņas diena - karā kritušajiem, karu pārdzīvojušajiem, karā uzvarējušajiem.

Tos, kuri atnāk noliekt galvu un nolikt ziedus savu piederīgo piemiņai sev ierastā dienā un vietā - nav mums nekādu tiesību nosodīt.

Nacisms Otrajā pasaules karā tika sagrauts par briesmīgu cenu, tas ir jāatceras.

Bez ārišķībām, ar dziļām sāpēm un lielu pārdzīvojumu par to, ka Eiropā atkal ir karš. Ar jautājumu - kā panākt, lai nekas tāds vairs nenotiktu nekad? Tāda šogad ir piemiņas diena.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.