Jānis Urbanovičs: par mums, visiem kopā esot...

© F64

Pēdējās dienās esmu dzirdējis tādas kā uzslavas – “Saskaņa” esot mainījusies, nostājusies “pareizajā pusē”.


Nav tiesa. Mainījušies (vai sākat to darīt) esat jūs, - tie, kas gadiem neesat ieklausījušies, uz ko mēs aicinām. Uz vienotu sabiedrību, uz cieņu citam pret citu. Uz iespēju veidot kopīgu nākotni, pavelkot svītru pagātnes pārmetumiem. Cilvēkus, kas jau trešajā vai ceturtajā paaudzē ir piederīgi Latvijai, jābeidz saukt par okupantiem un vainot par pagājušā gadsimta traģēdijām.

Tagad varas politiķi beidzot pamanījuši, ka “krievi ir mūsējie”. Viņi tādi ir bijuši jau 30 gadus, par spīti visām pūlēm viņus atsvešināt. Viņos ir sakrājies gana daudz rūgtuma, bet viņi ir neatšķeļama Latvijas daļa. Ar pavisam nedaudziem izņēmumiem pilnīgi lojāla savai dzimtenei Latvijai. Nevienam nav tiesību prasīt, lai viņi to nemitīgi apliecina, jo tas ir pašsaprotami.

Jā, ir ļoti pareizi un labi, ka augstas amatpersonas, kas vēl nesen runāja par visu cittautiešu bezierunu asimilāciju, par krievu valodas izskaušanu, tagad runā par cieņu un saliedētību. Bet, lai jums noticētu, vajadzēs arī darbus. Pirmām kārtām - apturiet tos politiķus varas elitē, kas pat šajos apstākļos savu politisko reitingu vārdā šķeļ sabiedrību. Nevis klusējot noraidiet viņu piedāvātos naida projektus, bet pasakiet skaidri, ka ar tādiem nav pa ceļam.

Es esmu gandarīts, ka “Saskaņas” programma ir izturējusi pārbaudi gan “miera laikos”, gan tagad, “ar karu”. Latvijas tautas vienotība ir iespējama tikai tad, ja latviešus vairs nemāks bažas par latviešu kultūras attīstības iespējām un latviešu valoda būs nostiprināta kā vienīgā valsts valoda, kā arī ja mazākumtautības būs pārliecinātas par Latvijas valsts rūpēm saglabāt viņu valodas un kultūras. Tā rakstīts “Saskaņas” programmā. Un tās ir vienīgās garantijas savstarpējas cieņas radīšanai mūsu sabiedrībā, un tas ir labākais veids, kā stiprināt mūsu valsts drošību un rūpēties par tās nākotni.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais