Kur vainīgie par pensiju samazināšanu?

Jau par ierastu kļuvusi steiga, pieņemot nepārdomātus un pretrunīgus likumus. Diemžēl pie tā ir pieraduši likumdevēji un ar to ir samierinājušies arī Latvijas iedzīvotāji. Steiga pēdējā laikā tiek attaisnota ar skaļiem saukļiem par valsts glābšanu no bankrota.

Tagad vienam no sasteigtajiem lēmumiem dots Satversmes tiesas novērtējums – par neatbilstošām Satversmei atzītas likuma Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam normas par pensiju samazinājumu. Savā spriedumā Satversmes tiesa norāda, ka likumdevējs apstrīdētās normas pieņēmis steigā, bez pietiekamas ekspertu piesaistes, nav ar pietiekamu rūpību izvērtējis to alternatīvas un nav paredzējis saudzējošāku risinājumu.

Par steigu nepārprotami liecina vairāki dokumenti – Ministru kabineta sēžu protokoli, Saeimas stenogrammas un institūciju atzinumi.

Vienas dienas laikā Ministru kabinets ar Valsts prezidenta piedalīšanos lemj par izmaiņām sociālā nodrošinājuma jomā, paredzot vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 10% un vecuma pensiju samazināšanu strādājošajiem par 70%. Jau nākamās dienas vakarā tiek iesniegts atbilstošs likumprojekts, kura anotācijā iespējami korekti, bet skaidri norādīts, ka likumprojekta akceptēšana Ministru kabinetā un pieņemšana Saeimā nozīmētu apzinātu Satversmes pārkāpumu.

Neraugoties uz to, Ministru kabinets, kura sēdē piedalās tādi juristi kā tieslietu ministrs M. Segliņš, gan ar padomdevēja tiesībām – ģenerālprokurors J. Maizītis, lemj par likumprojekta akceptēšanu.

Steiga turpinās arī Saeimā, kura divu nepilnu dienu laikā steidzamības kārtībā likumprojektu par pensiju samazinājumu pieņem divos lasījumos. Netiek ņemts vērā ne Juridiskā biroja, ne tiesībsarga atzinums, ne mūsu frakcijas iesniegtie priekšlikumi un debatēs norādītais par valsts pamatlikuma pārkāpumu.

Satversmes tiesa savu spriedumu ir pasludinājusi, bet izrādās, ka nav vainīgo par to, ka pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju pusgadu tika pilnīgi nepamatoti samazinātas pensijas. Faktiski nav arī nekādu diskusiju par iespējamo atbildību, jo atkal ir steiga. Tagad ir steidzami jāizmaksā prettiesiski atņemtais.

Izbrīnu rada tas, ka vienīgie vainīgie jūtas tieši pensionāri, kuri ir gatavi pat atteikties no neizmaksātās pensijas, lai glābtu šo valsti.

Tāpēc ir jautājums – varbūt pietiek steigā un naktīs pieņemt lēmumus? Varbūt ir pienācis laiks izvērtēt to amatpersonu atbildību, kuras akceptē un pieņem apzināti prettiesiskus likumus?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais