Savā iepriekšējā rakstā “Kā latviešu "nacionālisti" sadarbībā ar Krievijas specdienestiem grib nacificēt visu latviešu tautu” centos aprādīt, kāpēc apgalvojums, ka Waffen SS Latviešu leģions cīnījās par Latvijas brīvību, ir mīts.
Lai arī pastāvošais režīms diplomātisku apsvērumu dēļ 16. martu nav pasludinājis par valstiski atzīmējamu dienu, tas ir ļoti svarīgs mīts, kas iebūvēts 4. maija republikas ideoloģiskajā pamatā un no kura izriet viss, kas ar Latviju noticis pēdējos 20 gados: Latvijas deindustrializācija, privatizācija, Latvijas pakļaušana ārvalstu investoru kundzībai, kultūras, izglītības un zinātnes mērķtiecīga degradācija, Latvijas iekļaušana ES, NATO un citās globālās struktūrās, sociālās infrastruktūras demontāža, Latvijas iedzīvotāju genocīds, darbaspējīgo izstumšana starptautiskajā lēta darbaspēka tirgū (paralēles ar darba dienestu Trešā Reiha laikā) utt. Jo tāds bija to aprindu mērķis, kuri pie varas stūres izbīdīja Ādolfu Hitleru un īsā laikā radīja Trešā Reiha militāri industriālo kompleksu “Jaunās pasaules kārtības”, tai skaitā “Jaunās Eiropas” (Das Neue Europa) iedibināšanai.
Par Pirmo Reihu uzskatāma ģermāņu dominētā Svētā Romas impērija, kas XII gadsimtā pakļāva arī baltu zemes. Otro Reihu radīja vācu zemju savācējs Otto fon Bismarks. Tas krita līdz ar I pasaules karu, bet pēc II pasaules kara sākās Ceturtā Reiha periods. Šoreiz Reiha celtniecība notiek pakāpeniskāk un gudrāk, bet mērķi – tie paši, kādi bija iecerēti agrāk.
Sadarbībā ar citu valstu aristokrātisko kārtu (kā arī britu un ASV finansistiem un lielo biznesu), jaunās, apvienotās Eiropas projekts radās jau 1930. gados. Plašāku vācu publiku ar šo projektu iepazīstināja 1942. gadā, kad Berlīnē tika izdota grāmata “Die Europäische Wirtschaftsgemeinschaft”. Ar komentāriem angļu valodā šo izdevumu var bez maksas ielādēt no interneta.
Nē, Hitlers (precīzāk – tie, kas viņu bīdīja) nekad nebija vācu nacionālists, viņš bija globālists, kurš “augstākās vācu rases” apziņu vāciešiem potēja tikai tāpēc, lai viņu enerģiju izmantotu starptautiskās oligarhijas globālo mērķu sasniegšanai. Patiesībā nacionālisms tika uzkurināts visās teritorijās, kuras ieņēma Vērmahts, un visas pakļautās tautas, tai skaitā latvieši un pat krievi, veidoja īpašus SS formējumus Trešā Reiha globālo mērķu sasniegšanai. Jo tīkotājiem pēc pasaules kundzības mērķis attaisno līdzekļus, tāpēc tie savu mērķu sasniegšanai var izmantot jebkuru ideoloģiju. 1940. gados tas bija nacionālisms, tagad – neoliberālisms, kurš vajadzības gadījumā arī var izmantot seklu akmens laikmeta nacionālismu, lai iedarbinātu “skaldi un valdi” mehānismu.
Eiropas Savienības veidošanas posmus esmu jau aprakstījis divdaļīgajā rakstā “Kas ir Eiropas Savienība”. Hitlera iecerēto nosaukumu (Die Europäische Wirtschaftsgemeinschaft – Eiropas Ekonomiskā kopiena – EEC) tā ieguva 1957. gadā, parakstot Romas līgumu, taču šā līguma praktiskā sagatavošana sākās agrāk.
Par to vēsta vēlāk atslepenotais ASV izlūkdienesta (OSS) ziņojums Nr. EW-Pa 128, ko dēvē arī par “Sarkanā nama” jeb Maison Rouge ziņojumu. Saskaņā ar Hitlera vietnieka Martina Bormana plānu “Odessa”, 1944. gada 19. augustā Strasbūras viesnīcā “Maison Rouge Hotel” notika slepena nacistu augstākās vadības un industrijas pārstāvju sanāksme, kurā galveno referātu nolasīja augsta ranga SS virsnieks - obergruppenfīrers Dr. Šaids (Scheid). “Vācu industrijai jāsaprot, ka mēs vairs nevaram uzvarēt karā, tāpēc jāveic sagatavošanās darbi komerciālās kampaņas izvēršanai pēc kara,” paziņoja Dr. Šaids.
Kopš tās dienas vācu industrijas kapitāls, kā arī liela daļa karadarbībā salaupītā kapitāla, tika izvests ārpus Vācijas, lai kopā ar nacistu atbalstītājiem ASV, Rietumeiropā un Dienvidamerikā veidotu plašu komerciālo struktūru tīklu darbības izvēršanai pēc II pasaules kara. Šo kapitāla pārdēstīšanu plaši aprakstījis amerikāņu autors Jim Marrs grāmatā “The Rise of the Fourth Reich”, kurā dots arī plašs citu grāmatu, pētījumu un avotu saraksts.
Kara beigās viss Vācijas industriālais potenciāls, augstākās militārās iestrādes (kuras vēlāk izmantoja ASV un arī PSRS) un viss zinātnes potenciāls nonāca Sabiedroto (Rietumu un PSRS) rokās. Sākās arī visu jomu nacistu speciālistu glābšana no tiesas un transportēšana galvenokārt uz ASV (skat. internetā Operation Paperclip). Tāpēc “Jaunās Eiropas” celtniecības darbu varēja atsākt tikai pēc tam, kad pret nacismu vērstās kaislības Eiropā pierima. Taču aristokrātisko un lielā biznesa aprindu lokā sagatavošanas darbi aizkulisēs nepierima nekad. Sākās slepeno organizāciju laikmets, kurā slēgtos smadzeņu centros izstrādātos projektus vēlāk plānveidīgi bīdīja caur nacionālajiem parlamentiem.
Viena no ietekmīgākajām slepenajām organizācijām, kas arvien aktīvi darbojas, bija Bilderbergas biedrība vai klubs (Bilderberg Group), kuras nosaukums cēlies no viesnīcas nosaukuma Holandē, kurā savācās pirmā kluba sapulce. Kopš tās reizes kluba biedru (ietekmīgāko ASV un Rietumeiropas biznesa un varas pārstāvju) apspriedes notiek regulāri, lai arī katru reizi citā vietā. Korporatīvie mēdiji par šīm sapulcēm un tajās lemtajiem jautājumiem sabiedrību neinformē.
Par Bilderbergas kluba dibinātājiem tiek uzskatīti poļu izcelsmes globālists, atlantisma doktrīnas piekritējs Jozefs Retingers un Nīderlandes princis Bernhards. Interesanti, kas 1930. gados vāciskās izcelsmes princis Bernhards bija ļoti aktīvs Hitlera nacistu partijas un SS biedrs, kā arī ietekmīgā vācu koncerna IG Farben izlūkdaļas vadītājs. IG Farben bija izšķiroša nozīme Trešā Reiha militārā potenciāla radīšanā. Karam sākoties, princis Bernhards devās pie citiem saviem aristokrātiskajiem radiniekiem uz Lielbritāniju, kur iesaistījās stratēģijas plānošanā jau pret Hitlera Reihu. Sekojot Hitlera nosliecei uz veģetārismu un dabas aizsardzību (faktiski Hitleru var uzskatīt arī par zaļo kustības iesācēju), princis Bernhards vēlāk kļuva arī par vienu no Pasaules Dabas fonda (World Wide Fund for Nature) un elitārā kluba 1001 Club dibinātājiem. Šiem klubiem bijusi ārkārtīgi liela nozīme globālās dienaskārtības uzspiešanā pasaulei. Visu viņa aktīvo mūžu princi Bernhardu pavadījuši skaļi korupcijas skandāli, kuri gan parasti ātri tika noklusināti.
1954. gadā Rietumu sabiedrotie nolēma piešķirt Rietumvācijai suverēnas valsts statusu, tā paša gada oktobrī tika parakstīts Parīzes līgums par okupācijas režīma atcelšanu Rietumvācijas teritorijā. Un jau 1955. gada septembrī Bilderbergas klubs savu konferenci (pēc skaita trešo) sarīkoja Vācijas pilsētiņā Garmisch-Partenkirchen.
Tikai 2003. gadā BBC izmeklēšanas žurnālistu grupai izdevās daļēji piekļūt Bilderbergas kluba pirmo sanāksmju arhīviem, kurus daļēji publicējis arī WikiLeaks. Izšķirošā Bilderbergas kluba sanāksme, kurā tika lemts par Eiropas federācijas arhitektūru un veidošanas stadijām, tai skaitā vienotas valūtas ieviešanu, notika tieši 1955. gadā Vācijā. Bet tikai tagad visiem kļūst acīmredzama Vācijas banku un lielbiznesa izšķirošā loma kapitāla un varas centralizācijā ES un šīs sākotnēji irdenās savienības pārtapšanā par unitāru federāciju.
Arī Latvija ar katru dienu vairāk izjūt varas un kontroles centralizāciju, kas pakāpeniski pārņem, regulē un kontrolē visas mūsu dzīves jomas. Esam liecinieki tam, kā top “Jaunā Eiropa”, par kādu sapņoja Hitlers un viņa atbalstītāji, par kādu spieda karot Latvijas leģionārus un kurā mūs neprātīgi iedzen politika, kādu 20 gadus īstenojusi t.s. Latvijas politiskā elite.
Šis īsais pārskats tikai iezīmējis tēmas, kuras dziļāk un plašāk var izstudēt katrs angļu valodas (vai citu ietekmīgu svešvalodu) pratējs, kuram pieejams internets. Īpaši aicinu painteresēties, kādi spēki Rietumos finansēja Hitlera nākšanu pie varas Vācijā un Lielvācijas militārā potenciāla radīšanu. Starp tiem jūs atradīsiet gan ietekmīgākos Volstrītas spēlmaņus, gan bijušā ASV prezidenta Džordža Buša vectēvu Preskotu Bušu un viņa biznesa partnerus, gan britu aristokrātiju, gan citus interesantus spēlmaņus, kuri arī šodien ir aktīvi pasaules globalizācijas un neoliberālā fašisma ieviešanas aģenti.
Ierosmei tikai daži grāmatu nosaukumi:
Who Financed Hitler: The Secret Funding of Hitler's Rise to Power, 1919-1933
Hitler and His Secret Partners
Trading with the Enemy: the Nazi-American Money Plot 1933-1949
Wall Street & the Rise of Hitler
Nazi Nexus: America's Corporate Connections to Hitler's Holocaust