Hipotēku banku pārdot nedrīkst!

Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vienīgā mūsu valstij piederošā banka, kas ilgstoši attīstījusies tikai ar pašas piesaistītiem resursiem, kurai ir nodaļu tīkls visos valsts rajonos, kura darbojusies atbildīgi (izņemot dažus valdības uzspiestus lēmumus; valdība ir Hipotēku bankas akcionārs) un kura nekad nav aplaupījusi vai apzagusi savus klientus.

Banku no paša iesākuma vadījuši patriotiski motivēti darbinieki, kas valdības noteikto rāmju robežās vienmēr orientējušies uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tās ir īpašības, kuras nav piemitušas nevienai privātai vai ārvalstu bankai, kuru galvenā motivācija bijusi tikai maksimāla peļņa uz mūsu rēķina. Un paskaitiet, cik lielus zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem pa šiem gadiem nodarījušas privātās bankas?

Otrkārt, pat Hipotēku bankas izpārdošanas iniciatori atzinuši, ka bankas pārdošana iespējama ar lieliem zaudējumiem. Tad kāpēc jāpārdod? Vienīgais arguments ir tas pats vecais, kas Latviju jau gadiem vedis postā: to pieprasa Eiropa.

Treškārt, Hipotēku banka var kalpot kā valsts attīstības politikas instruments. Tā kā pasaulē tagad plosās finanšu karš, kurā pat ģeopolitiskie sabiedrotie karo cits pret citu, piemēram, ASV Volstrīta pret eirozonas valstīm un katra eirozonas valsts pret citām ES dalībvalstīm, tad Latvijai šāds pašu kontrolēts instruments ir absolūti nepieciešams.

Lai Hipotēku banka par šādu attīstības instrumentu taptu, tai nepieciešams piešķirt papildus pilnvaras, funkcijas un misiju:

– ar likumu jānosaka, ka visi valsts un pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļi glabājami tikai savas valsts bankā, t.i., Hipotēku bankā;

– caur Hipotēku banku finansējamas visas valsts un pašvaldību atbalsta, kā arī sociālās programmas;

– algu un pensiju konti visiem Latvijas iedzīvotājiem atverami tikai Hipotēku bankā (tas varētu būt ārkārtas pasākums līdz krīzes pārvarēšanai);

– tikai Hipotēku banka pilnvarojama pensiju fondu un citu Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu apkalpošanai;

– Hipotēku banka piemērojama Latvijas iedzīvotāju iekrājumu un noguldījumu investēšanai tikai valsts un pašvaldību attīstības projektos – gan sabiedriskos, gan privātos;

– ierakstīt Hipotēku banku neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā un piešķirt tai bezpeļņas uzņēmuma statusu;

– veicama plaša izglītošanas kampaņa, kuras mērķis ir pārliecināt Latvijas uzņēmējus savus kontus un noguldījumus uzticēt tikai Hipotēku bankai;

– jāizstrādā valsts attīstības stratēģija un tās finansēšana veicama caur Hipotēku banku;

izmeklēt privāto un ārvalstu banku lomu Latvijas tautsaimniecības sagraušanā, kā arī kaitējuma nodarīšanā iedzīvotājiem; nepieciešamības gadījumā apturēt šo banku darbības licences.

Šo pasākumu galvenais mērķis ir Latvijas nacionālā kapitāla koncentrēšana un izmantošana Latvijas attīstības mērķiem: infrastruktūras modernizācijai un ražošanas atjaunošanai, atbilstoši visu Latvijas iedzīvotāju nacionālajām interesēm tuvākā un tālākā nākotnē.

Vērā ņemams arī bijušā Hipotēku bankas prezidenta Ineša Feifera priekšlikums: apvienot Krājbanku, Citadeli un Hipotēku banku.

Protams, Eiropa un Amerika pret šādiem pasākumiem nejauki brēks un draudēs ar sankcijām, bet kas mums svarīgāks – ārvalstu spekulantu intereses vai savas valsts un tautas intereses? Paļaušanās uz globālajām struktūrām mums pagaidām nesusi tikai postu un neatgriezeniskus zaudējumus. Beidzot taču šai Latvijas izlaupīšanai un depopulācijai jāpieliek punkts.

Tāpēc aicinu visus Latvijas patriotus organizēties un darīt visu iespējamo un nelikties mierā, kamēr Hipotēku bankas izpārdošana tiks pilnīgi novērsta, un darīt visu, lai šo mūsu banku padarītu par Latvijas atdzimšanu veicinošu struktūru.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais