2012. gada budžets – aritmētiska konsolidācija bez attīstības vīzijas

Valdības piedāvātais budžets, diemžēl, liecina, ka, tieši tāpat kā līdz šim, aritmētiska konsolidācija bez attīstības vīzijas ir tas, kas Latvijas iedzīvotājus sagaida arī 2012. gadā, - uzskata Saeimas „Saskaņas centra” frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

- Šodien Saeima izskata valsts 2012.gada budžetu galīgajā lasījumā. Ņemot vērā, cik apjomīga ir šī aptuveni 700 lappušu biezā likumprojektu pakete un cik īsā termiņā tā bija jāizskata, ir pamats aizdomāties – cik kompetents var būt šāds lēmums? Vai valdība ir sagatavojusi atbildīgu un uz attīstību vērstu dokumentu un gaida no likumdevēja tik pat atbildīgu lēmumu? Vai arī mums tiek piedāvāti aritmētiski panākti konsolidācijas aprēķini, kam nepieciešams tik pat formāls Saeimas balsojums?- jautā deputāts.

Viņš norāda, ka budžets ir apliecinājums matemātiskai ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai, bet tajā nav ne miņas no strukturālām reformām, kas tik ļoti nepieciešamas valsts ilgtspējīgai izaugsmei

- Tas, ka mūsu tautsaimniecības struktūra ir kļuvusi veselīgāka, ir mūsu uzņēmēju un sabiedrības ciešanu nopelns uz globālo pasaules procesu ietekmes fona, un tam nav gandrīz nekāda sakara ar valdības darbībām.

Latvija ir maza atvērta ekonomika, tāpēc izšķiroša nozīme ir mūsu salīdzinošajai konkurētspējai ar citiem. To pirmām kārtām nosaka cilvēku resursu kvalitāte un pieejamība, finanšu pieejamība, ražošanas līdzekļi un to organizācija, infrastruktūras nodrošinājums un valsts izveidotā uzņēmējdarbības vide (nodokļu politika, administratīvās barjeras, godīga konkurence, nozaru politikas, uc). Situācijā, kad valdības veiktie pasākumi veicina tālāku darbaspēka aizplūšanu, kad finansu resursu pieejamība ir ierobežota, kad budžeta mērķi tiek risināti, samazinot investīcijas infrastruktūrā, izglītībā un zinātnē, kad joprojām netiek veiktas nekādas reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un paaugstinātu valsts pārvaldes efektivitāti, Latvijai praktiski nav potenciāla, lai rastos valdības abstrakti solītā izaugsme, - saka I. Zariņš.

Tiek apgalvots, ka izaugsmi „izvilks” eksports. Diemžēl, Latvijas eksporta struktūras pamatā joprojām ir produkti ar zemu pievienoto vērtību, vai pat vienkārši reeksports. Tas savukārt nozīmē, ka mums ir ļoti ierobežotas iespējas pretdarboties nevēlamajām tirgus tendencēm, lai uzturētu savu piedāvājumu konkurētspējīgu. Tāpēc mēs būsim starp pirmajiem, kuri tiks izstumti no tirgus, tiklīdz tirgus pieprasījums kritīsies.

Pēc Zariņa domām, valdība tīksminās par to, kā pieaug Latvijas eksporta rādītāji, un to pasniedz kā apliecinājumu sava izvēlētā kursa pareizībai, lai gan valdības veikumam ir visai maz sakara ar mūsu patiesajiem izaugsmes faktoriem. Tās ir vienkārši izmaiņas globālajos tirgos, kas ietekmē eksportu, un tam nav nekāda sakara ar valdības veikumu. To uzskatāmi pierāda mūsu pašreizējais izaugsmes tempu samazinājums.

- Lai mainītu eksporta struktūru un potenciālu, ir nepieciešama valsts vīzija. Tā dotu iespēju uzņēmējiem un investoriem plānot savu biznesu un veikt ilgtspējīgas investīcijas, saskaņoti ar valsts centieniem. Ir jāsagatavo un jānodrošina atbilstošs darbaspēka piedāvājums un jāveic sen solītās reformas. Neko no tā valdība nav izdarījusi, bet vienkārši pārlikusi problēmas uz sabiedrības pleciem, - uzsver „Saskaņas centra” deputāts.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.