“OIK afēra” – vai tiešām gals, jeb kamēr ir aitas – būs cirpēji ?

3.lapa

Par EM īstenoto OIK sistēmas kontroles mehānismu

Lai arī kā EM to nevēlējās, tai ir nācies atzīt, ka esošā OIK sistēmas kontrole no EM puses ir bijusi izteikti formāla, neefektīva un nesamērīga ar valsts atbalsta sistēmas mērogu un sabiedrībai radīto slogu. (Vai tiešām EM to līdz šim nezināja?) Pat pēc žurnālistu atklātiem kliedzošiem pārkāpumiem, reāla kontrole pār OIK komersantiem netiek īstenota - galvenais, lai dokumenti būtu pareizi aizpildīti. Un dažreiz pat tas nav bijis svarīgi! Esošās kontroles sistēmas principi ir izveidoti tik ačgārni, un piemēroti tiek ļoti formāli, ka tas rada motivāciju neievērot vai apiet atbalsta saņemšanai paredzētos principiāli svarīgos nosacījumus. Tas tad arī plaši tiek izmantots - gan attiecībā uz lietderīgā siltuma ražošanu, gan attiecībā uz paredzētā kurināmā izmantošanu, gan efektivitātes prasību ievērošanu, gan pašpatēriņa nosacījumu ievērošanu. Katrs šāds gadījums būtu pamats, ne tikai atņemt komersantam dāsno atbalstu, bet arī atprasīt tam nelikumīgi samaksāto. Taču neko tādu EM darīt neparedz, bet piedāvā turpināt auklēties un piesegt iespējamās nelikumības. Kāpēc?

Par EM veiktajām koģenerācijas staciju “pārbaudēm”

Tas ir viens no EM “varoņstāstiem”, kurš tiek plaši tiražēts medijos. Kas tad notiekas patiesībā? Saskaņā ar EM apgalvoto, jau vairāk nekā piecus mēnešus (kopš EM lēmuma Nr.202) ilgst 39 staciju pārbaudes. Jau bez šīs “pārbaudes” bija zināms, ka nevienai no šīm stacijām nav neviena apliecinājuma, ka tā būtu uzstādījusi atļaujā norādīto jaudu. Tikai 7 no šīm visām stacijām vispār ir noslēgts elektroenerģijas realizācijas līgums, tātad pārējās pat teorētiski nevarētu būt strādājošas koģenerācijas stacijas. Rodas pamatots jautājums - ar ko visu šo laiku ir nodarbojusies EM, veicot savu “pārbaudi”?

Saskaņā ar EM sniegto informāciju Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē 28.februārī (apmēram piecus mēnešus pēc “kontroles grupas” izveides), reāli pārbaudītas pa šo laiku ir bijušas tikai 8 stacijas! Turklāt tikai viena no tām 7 stacijām, kurām EM uzskata, ka atļauja būtu saglabājama. Tas ir pēc pieciem “pārbaudes” mēnešiem! Šajā sēdē ( skat. šo saiti ) EM tā arī nespēja atbildēt pat uz to - cik no šīm 39 stacijām ir reāli uzceltas, cik no tām uzsākušas ražošanu atļaujā paredzētajā termiņā? Bet tas ir pamatnosacījums, lai vispār būtu pamats vēl kaut ko vērtēt - citādi atļauja jau sen bija jāanulē!

Ja pat uz šiem jautājumiem EM joprojām, pēc vairāku mēnešu “pārbaudēm”, nav spējīga dot skaidras atbildes, tad vispār nav saprotama šo "pārbaužu" jēga, ja vien šī "pārbaude" netiek īstenota ar mērķi piesegt iespējamās nelikumības, un tāpēc ilgstoši neveic darbības, kas ļautu pārliecināties par lietu patieso kārtību. Līdz ar to pamatoti ir uzskatīt, ka EM tikai imitē darbības, kas vērstas uz OIK sloga samazināšanu, bet patiesībā cenšas piesegt iespējamās nelikumības, kuras pati ir pieļāvusi.

Un tā, protams, ir tikai sakarība, ka EM lēmumi par atļauju anulēšanu sāka birt pēc tam, kad EM nācās atskaitīties par savām “pārbaudēm” parlamentā. un tika pieprasīts iesniegt pamatojošos dokumentus par to.

Ja kopumā ir aptuveni 400 strādājošu staciju, kuras saņem atbalstu un rada reālo OIK slogu, bet EM vajag gandrīz pusgadu, lai tiktu skaidrībā ar desmit reizes mazāku staciju skaitu, par kurām jau uzreiz bija redzams, ka lielākā daļa no tām pat teorētiski nevar izpildīt tām paredzētos nosacījumus - cik efektīva un sabiedrības interesēm atbilstoša ir šāda EM rīcība, un vai tā nodrošinās vajadzīgo pārraudzību, jeb tieši otrādi? Kādam gan tas būs ļoti izdevīgi - sevišķi tiem “afēras dalībniekiem”, kuri ir ieguvuši laiku, lai noslēptu iespējamās nelikumības.

Par EM virzītajiem MK noteikumu grozījumiem

Lai gan EM piedāvātajos MK noteikumu grozījumos atsevišķas piedāvātās normas ražotāju pārraudzību padara stingrāku, tie nemaina esošo ačgārno un neefektīvo kontroles sistēmu, kas pieļauj komersantiem ērti manipulēt. Turklāt būtiskiem grozījumos paredzētiem komersantu darbības atbilstības rādītāju kontroles pasākumiem - piemēram saistītiem ar pašpatēriņa kontroli, “nez kāpēc” tiek noteikts pārejas periods līdz 2019. gada jūlijam. Lai gan tie būtu jāievēro jau tagad un visu ražotāja darbības laiku. Ar šiem EM piedāvātajiem grozījumiem tiek mēģināts arī legalizēt “konteinershēmas”- paredzot, ka atļaujā noteiktā jauda nav jāuzstāda.

Kontroles sistēmas uzskatāmākais absurds - ja komersantu pieķer pārkāpjot atbalsta nosacījumus vai krāpjamies, tas nezaudē tiesības saņemt valsts atbalstu, tam nav pienākums atgriezt iepriekš izmaksāto valsts atbalstu, tas tiek tikai brīdināts! Un tam tiek dota iespēja “laboties” vairāku mēnešu laikā!

Analoģiska EM grozījumos piedāvātajai kārtībai Ceļu satiksmes noteikumos izskatītos šādi: jūs pieķer alkohola reibumā pie stūres, par to jums netiek atņemtas autovadītāja tiesības, bet gan jūs tiekat brīdināti, un pusgada laikā jums ir jābeidz dzert pie stūres, bet tikmēr jums vēl tiek piemaksāts par izlietoto alkoholu!

Un to pilnā nopietnībā Ekonomikas ministrs cenšas sabiedrībai pasniegt kā nesaudzīgu cīņu ar OIK krāpniecībām! EM piedāvātajos MK noteikumu grozījumos šis princips tiek saglabāts, nu jau paredzot, ka ražotājs ir jāpieķer veselas 3 reizes piecu gadu termiņā, lai būtu pamats tam atņemt atbalstu. Ja skata šos grozījumus kontekstā ar EM efektīvi īstenotajām “OIK staciju” kontrolēm, tad šādi grozījumi nodrošinās iespēju nezaudēt valsts atbalstu gandrīz nekad, ja vien komersants nebūs iemantojis īpašu EM nelabvēlību. Cik maksās šāds “labvēlības” statuss?

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais