Aizdomas par kredīstiestāžu savstarpējo vienošanos

Latvijā strādājošo banku acīmredzamās saskaņotās darbības laikā, kad notikušas diskusijas par „nolikto atslēgu principu”, rada aizdomas, ka banku vidū var pastāvēt savstarpējas aizliegtas vienošanās, norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš („Saskaņa”).

Laikā, kad notika diskusija par „nolikto atslēgu principu”, kredītiestādes vienoti mainīja kreditēšanas nosacījumus, pamatojot to ar Saeimas lēmumu par šī principa ieviešanu, lai gan paredzētie likumdošanas grozījumi nemaz nebija stājušies spēkā, un nekādi nevarēja tikt attiecināti uz šajā laika periodā izsniegtajiem kredītiem.

Minētais rada pamatotas bažas, ka kredītiestādes savstarpēji ir apspriedušas kredītu tirgus sadales jautājumus un kredītu izsniegšanas nosacījumus, un ir savstarpēji vienojušās, lai, izmantojot savu tirgus varu, nodrošinātu sev izdevīgas izmaiņas tirgū. Tas liek domāt, ka šāda kredītiestāžu darbība varētu tikt uzskatīta par aizliegtu.

Iepazīstoties ar koalīcijas deputātu virzītajiem likumprojektiem, ir acīmredzams, ka tie ir vērsti nevis, lai nodrošinātu patērētājam izvēles iespējas, bet gan, lai dotu bankām iespēju īstenot „parādu verdzības” principu, piedāvājot patērētājam tādas „izvēles iespējas”, kur vienīgā iespēja būs doties šajā verdzībā labprātīgi. Savukārt bankām tas dos iespēju veidot kārtējo kredītu „burbuli”, īstenojot bezatbildīgu kreditēšanas politiku, par kuras sekām vajadzēs atbildēt tikai un vienīgi patērētājam.

„Minēto likumprojektu virzītāju rīcībā nav nekādu aprēķinu, kas apliecinātu, ka banku piedāvātās izvēles iespēju nosacījumi, būs pamatoti un godprātīgi attiecībā pret patērētāju. Vēl vairāk – bankas izvairās sniegt šādus aprēķinus,” saka Zariņš.

Šajā sakarā deputāts Ivars Zariņš („Saskaņa”) ir vērsies pie ekonomikas ministres ar jautājumiem, vai ir plānots uzsākt kredītiestāžu pārbaudi par iespējamu savstarpēju vienošanos un kā varētu tikt izvērtētas kredītiestāžu amatpersonu darbības un atbildību.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais