Ledus ir sakustējies, gaisā jaušamas spirgtākas vēsmas – Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets uzdrošinājies ķerties klāt iepriekšējas valdības «svētajai govij».
Tiek mēģināts apturēt un revidēt labējā spārna politiskajam kursam būtisku rituālu – «brīvā tirgus» ieviešanu enerģētikā. Politiķu pašsaglabāšanās instinkts izrādījās spēcīgāks par dogmām. Ja ne kas cits, tad vēlēšanu tuvošanās liek varas koalīcijai aizdomāties, ka tās pašas bāž galvu savu ideoloģisko uzstādījumu cilpā. Kas gan atbalstīs tādas partijas, kuru veiktā nozares liberalizāciju pacels cenas un liks daudzām Latvijas mājsaimniecībām maksāt par 40 procentiem lielākus rēķinus?
«Brīvā tirgus» solītās izmaiņas ne tikai vairo tautas nabadzību un sociālās problēmas, tās ir netaisnīgas un valstiski absurdas, jo ar maksājumu sadārdzināšanu tiek sodīti cilvēki, kuri taupīgi lieto elektroenerģiju. Mūsu valstī liela daļa patērētās elektrības tiek ražota no ievesta kurināmā, kas Latvijas ekonomikā rada importa pārsvaru pār eksportu, tāpēc vien valdībai vajadzētu veicināt resursu ekonomiju. Nerunājot nemaz par to, ka taupība saudzē apkārtējo vidi un akumulē līdzekļus, ko cilvēki var izmantot citām savām vajadzībām. Taču sabiedrība, gluži otrādi, tiek mudināta šķērdēt.
Straujumas valdības izmisīgie centieni izvairīties no sagaidāmās enerģētiskās pastardienas vēlreiz uzskatāmi apliecina ekonomiskās un sociālās priekšrocības, ko sabiedrībai dod valstij piederoša un tās racionāla pārvaldīta enerģētikas nozare. Veiksmīgi īstenota tarifu politika ļauj gan jūtami palīdzēt mazturīgākai sabiedrības daļai, gan veicināt valstij stratēģisku tautsaimniecības nozaru un ražotņu attīstību – viena cena mēbeļu rūpnīcai vai labības elevatoram, cita kazino vai spirta brūzim. Tāpat tādējādi iespējams efektīvāk veicināt enerģijas taupīšanu un vietējo resursu izmantošanu tās ražošanā. Līdz šim Latvijas valdībām bija pieejama nopietna svira tautas labklājības vai industrializācijas politikas īstenošanai – ja tādiem nolūkiem izmantotu «Latvenergo» ikgadējo peļņu, aptuveni 60 miljonus eiro. Taču labējās politikas fanātiķiem tas bija nāves grēks.
Tagad atliek cerēt, ka Ministru prezidentes vārdiem sekos konkrēti darbi. Pat ja Straujumai izdotos tikai novilcināt elektrības tirgus liberalizāciju par dažiem mēnešiem – vismaz līdz vasarai, ļaujot tautai vieglāk tikt galā ar apkures sezonas rēķiniem un iekavējumiem –, arī tas jau būs cienījams veikums. Tad vismaz ar necilu, bet patiesu rīcību būs apliecināts, ka vara tomēr mazdrusciņ rēķinās ar sabiedrības reālajām vajadzībām – un tas vien būtu kaut kas vienreizējs Latvijas politiskajā kultūrā.