Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Viedokļi

Belcebuls jēra maigumā

«Vienotībai ir vajadzīga jauna politiskā lielgabalu gaļa,» pēc Solvitas Āboltiņas intervijas Neatkarīgajā pauda Reformu partijas līderis Valdis Zatlers. Saeimas priekšsēdētāja bija neuzmanīgi, patiesību sakot, bezgala uzmanīgi izteikusies, ka Vienotība ir atvērta Reformu partijas (RP) biedriem, kuri nav mierā ar pēdējās politiku. Reformists Zatlers nepalika atbildi parādā, likdams saprast, ka tie Vienotības biedri, kuri nav apmierināti ar partijas priekšsēdētājas Āboltiņas vadības stilu, var droši sakravāt savus politiskos čemodāniņus un doties Reformu partijas daudzsološajos apkampienos.

Tāda, raugi, ir politiskā un valstiskā retorika, kas valda divu koalīcijas partiju ikdienišķajā saskarsmē. Kamēr Vienotība, knapi izkūlusies no pazemojoša un visaptveroša zaudējuma pašvaldību vēlēšanās, tomēr ķepurojas ar pēdējiem spēkiem un mēģina saglābt goda paliekas vismaz ar dziļdomīgu klusēšanu, tikmēr Reformu partijas līderis, kratīdams līku pirkstu uz Vienotības pusi, sak, jums tur sarkanā lampiņa iedegusies, paša sarkanos prožektorus gan neredz. Kā tad redzēs, ja acīs spiežas viens, komats, cik tur procentu «milzīgais atbalsts» kaut vai Rīgas domes vēlēšanu sāpīgajā gadījumā. Daudz mīlīgāka tā gaisma Zatlerpartijai nav arī citviet valstī.

Rīkojuma Nr.2 autora radītais politiskais veidojums sestdien tiksies domes sēdē, lai acīmredzot izspriestu partijas nesamērīgi izcilos pašvaldību vēlēšanu panākumus, kuri nešaubīgi varētu būt labs mācību materiāls nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas tuvojas valša tempā. Taču, zinot RP piemītošo hronisko paškritikas trūkumu, kļūdu izvērtējuma šajā domes sēdē nebūs, vien lūkošana pēc ārējiem ienaidniekiem, kas nelietīgi sagrāvuši tiešām saliedēto, tālredzīgo un politiski viedo Reformu partiju. Ja daļa no RP domniekiem spētu lepoties ar spēju pārredzēt politikas lauku un prognozēt šīs partijas iespējas, viņi varētu veikt vienīgo iespējamo soli: rosināt partijas likvidēšanu kongresā, kas notiks jūlijā. Šāds solis vismaz ļautu pamazām attīrīties no nelaba aplipuma tiem cilvēkiem, kas vēlas savu nākotni saistīt ar kādu cienījamāku partiju.

Taču Reformu partija joprojām ir saspraudījusi savas sarkanās līnijas, veiksmīgi atdalot sevi no citām partijām. Tam raksturīgs piemērs ir situācija Liepājas domē, kur iekļuvušas trīs partijas: Liepājas partija (LP), Reformu partija un Saskaņas centrs. Tā kā RP gudrinieki steigšus sasprauda savus sarkanos karodziņus tā, lai LP nespētu ne paelpot (piemēram, pieprasot sev Liepājas mēra krēslu un paģērot nomainīt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu – ak, cik pazīstami ir šie RP tīkojumi pēc ostām!), Liepājas partijai nācās politiski sadoties rokās ar SC. Vēsture nereti skumji apliecina, ka vienošanās ar belcebuliem dažkārt izskatās pieņemamāka par sadarbību ar reformu ģēnijiem...

Reformistu odiozās sarkanās līnijas pagaidām daudzējādā ziņā nosaka valsts politiskās kultūras toni, līdz ar to ir samazinātas iespējas kaut ko jēdzīgu paveikt. Un nav cerību, ka RP pēkšņi attapsies un jūlijā paredzētajā kongresā pašlikvidēsies. Bet tā nav vienīgā neraža, ir daudzas, taču jānosauc vislielākā. Kamēr «latviskās partijas» cīnās par zilzaļsarkanām līnijām, biedru pārvilināšanu un citām iekšpartijiskām muļķībām, kamēr tās tukši, toties skaļi muld par daudziem tik nesaprotamo un netīkamo «ceļu uz eiro», konsolidāciju, fiskalizāciju un «makroekonomikas augšupeju», tikmēr tās aizmirst par to, ka sociālā taisnīguma un sabiedriskā transporta brīvbiļešu tīkošana nav, kā mēdz teikt viens otrs teātra režijas izcilnieks, lumpenproletariāta kaprīze, bet gan liela un sirsnīga pateicība šīm pašām «latviskajām partijām», kas kategoriski ignorē cilvēku vajadzības un ar klapēm uz acīm dodas Briseles nospraustajā virzienā, itin nemaz nepamanot, ka uz ceļa rādītāja rakstīts Maskava. Tas, ka bieži tiek runāts par maigo okupāciju, aizvirmo mums garām kā vējiņš no kūtspakaļas, sak, nav jau nekas traks, nu, nosmirdēja, toties tramvajs un Līgosvētki uz lielpilsētas bruģa par brīvu. Bet šo maigo okupāciju tieši un nepastarpināti veicina lielākā daļa «latvisko partiju», ieskaitot arī RP, bruģējot ceļu uz prokremlisko spēku uzvaru nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un pēc tādas pobedas* jebkurš cits belcebuls šķitīs jēra maigumā.