Par ko smejas zirgs

Kad ļautiņš nezina, ko savā garlaicībā iesākt, viņš gatavs izmēģināt pat kreisās auss kasīšanu ar labās kājas pēdu. Publiski, tā, lai redz ne tikai draudzīgais kaimiņš kāpņu telpā, bet arī svešs pasažieris autobusa pieturā.

Vēl jautrāk, ja kaimiņš un pasažieris sāk kasīties tāpat. Un pavisam smieklīgi, ja abi, pie šādiem vingrinājumiem nepieraduši, izmežģī kājas. Ticiet man – nenorēkties!

Aptuveni tā izskatās uzpūstais zirga gaļas skandāls, kurā labprātīgi iesaistās un piespiedu kārtā tiek ievilkti arvien jauni dalībnieki. Protams, viss nav tik vienkārši kā ausi nokasīt, taču tas, ka zirdziskais ļembasts ir īpaši sildīts un pareizajā virzienā kustināts, arī ir skaidrs. Vai kāds vispār atceras, kurā dižvalstī un no kuriem smalkēdājiem tas sākās? Es vairs ne. Un kuru gan tas interesē? Ir izdarīts galvenais darbiņš, proti, malā nobīdīti vairāki ražotāji, kuri šobrīd runā par zaudējumiem, kas mērāmi miljonos eiro. Redzat, «zirga gaļas klātbūtne» bijusi desās un kotletēs, marķējums, zināt, ir melīgs. Un kā es, ēdājs, tagad skatīšos pats uz sevi spogulī, zinādams, ka esmu norijis kādu zirga detaļu? Es, ēdājs, parasti ar lupu izpētu visas sastāvdaļas, īpašu uzmanību pievēršot tieši «zirga gaļas klātbūtnei», bet šoreiz, lūk, nepievērsu. Nu kā man tagad dzīvot?!

Zaudējumi miljonos – tādi skaitļi attiecas uz ārvalstu ražotājiem. Par mūsējiem skaidru ziņu nav, taču zaudējumi arī būs lieli: piemēram, Rēzeknes gaļas kombināta produkcijas tirdzniecība apturēta visās trijās Baltijas valstīs, no veikalu plauktiem izņemti arī Kuršu zemes un Forevers ražojumi. Mūsu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķidā vietējos gaļas ražotājus, neielaižoties noziedzīgās paviršībās un tādā īsteni latviskā garā: savējie jāsit, lai svešie baidītos! Nav gan dzirdēts, ka uz visām iespējamajām pārbaudēm būtu paņemts kāds brāļu lietuviešu vai igaunīšu bālenīšu bundžiņš. Un ja nu tur klāt piemalti lutaušu kauli vai, nedod dies, kāds raganas nags?! Bet izskatās, ka Lielbritānijas laboratorijām, uz kurām ceļo mūsu konservi un desas, ļaus nopelnīt tieši Latvijas zirggaļas godīgie bezkompromisa meklētāji. Šo laboratoriju pakalpojumi ir ārkārtīgi dārgi, bet ne nauda, ne desas no gaisa pagaidām nekrīt. Kas apmaksās šo prieku? Protams, ka nodokļu maksātāji, tas ir, mēs: PVD nule saņēma valsts piešķirto finansējumu – gandrīz 10 000 latu – lai Lielbritānijā tiktu veiktas gaļas paraugu DNS analīzes.

Pētījumu aģentūras TNS aptaujā noskaidrots, ka 44% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uztrauc tādu produktu pieejamība Latvijas tirgū, kuru sastāvā ir marķējumā nenorādīta zirga gaļa. Savukārt 51% – vispār neuztrauc. Jā, ir tomēr cerības, ka pusei Latvijas gaļas ēdāju piemīt tik daudz veselā saprāta, lai neplēstu sev spalvas no padusēm par iespējamo «zirga gaļas klātbūtni». Daudz svarīgāk būtu uztraukties par to, kādus ķīmiskos mēslus mēs patiešām rijam un ko elpojam ikdienā. Nez kāpēc mūs pārlieku neuztrauc lielveikalu plauktu pārblīvētība ar 2. un 3. šķiras pārtikas «produktiem», ko dāsni mums sūta Eiropa. Nez kāpēc mums mati neceļas stāvus no domām par to, kā ar gardu muti notiesājam ar augšanas hormoniem pārbarotas vistiņas, ar antibiotikām piestūķētas gotiņas vai ar zivju miltiem palutinātas cūciņas. Bet «zirga gaļas klātbūtne», lūk, ir mūsu īstais klupšanas, piedodiet, ēšanas akmens.

Vai patērētājs nav viena liekulīga būtne? Viņš ir gatavs demonstratīvi noģībt nepilnīgi uzrakstīta zirgadesas marķējuma dēļ, bet varonīgi izturēs nāves briesmas, kas viņu gaida, sūknējot kaltētus tā paša zirga mēslus cigarešu izskatā. Viņš ir gatavs tonnām zvetēt iekšā «ātro restorānu» mākslīgo pārtiku, taču dabūs ātras kājas tikai no domas, ka šā «restorāna» sojas gaļas gabalam, iespējams, blakus ir stāvējis kāds zirgs. Bet katrai liekulībai ir savi izmantotāji, un tiem itin labi patīk tāds noieta tirgus, kas gatavs uzņemt eiromiskastes atkritumus, par kādiem drošu sirdi var uzskatīt daudzus jo daudzus importa labumus.

Un nezin kāpēc šķiet, ka tieši tirgus pārdalei par labu eirotirgotājiem ir noorganizēts viss šis vietējais zirga gaļas balagāns: paši pabāžam zem ūdens savējos ražotājus, lai ir vieta veikalu plauktos, kur nolikties «kvalitatīvajām» eirogaļas pazolēm un ļerpatām, sak, nav te ko nacionālos gaļas pīrādziņus štancēt! Vai tiešām kāds domā, ka te varēs attīstīt kaut kādas vietējās pārtikas ražotnes? Par to jau zirgam jāsmejas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais