Liksim mierā Valdi Zatleru kā cilvēku, kam patlaban ir veselības problēmas, no kurām mēs visi viņam novēlam atbrīvoties. Ar labu vārdu dažkārt atcerēsimies viņu kā dakteri, kas daudziem palīdzējis. Bet šobrīd tomēr padomāsim par bijušo augsto amatpersonu, kas savu prezidentālo nevarību kompensēja ar rīkojumu Nr. 2, ieraujot valsti politiskā haosā, no kā labums bija vien tāds, ka no zila gaisa uzradās eņģeļu partija, kuras reitings nu tuvojas nullei.
Padomāsim par eksprezidentu, kurš sevī neatrada pietiekami paškritikas un cilvēciskas kautrības, lai iebilstu pret sevišķi dāsno likumu, kas paredz apbalvot bijušos valsts vadītājus ar nepelnītām superekstrām. Bet visvairāk pārdomu mēs varētu veltīt valdošās kliķes dubultmorālei. Kaut gan… Nedz eksprezidenti, nedz šābrīža varneši, kuru rokās maigi iekļaujas tautas iemīļoto vadoņu materiālā stāvokļa groži, pat ausu ļipiņas nepakustinās, izdzirdot to cilvēku dusmas, kuri patiesībā finansē dārgo eksu pārmērības: nodokļu maksātāju sašutums nopilēs kā ūdens gar taukainajiem un nošmulētajiem eņģeļu spārniem, kurus uz varas laiku pie goda svārkiem piedrākalējuši tautas kalpi un citi baltie un pašaizliedzīgie. Ja atmiņa neviļ, krīzes laikā mūsu varas eņģeļi saldi pogoja par to, ka ikvienam vajag solidarizēties ar visiem, proporcionāli samazinot izdevumus un tā tālāk. Kā mēdz teikt: visiem nogriezīs vienādi, lai nevienā politiski jūtīgajā dvēselē nerastos nepelnītas aizvainojuma sajūtas. Tomēr labie nodomi – kā vienmēr – smuki nobruģējās ceļā uz elli. Kamēr pensionāriem mazināja pensijas, kamēr medicīnas māsām, skolotājiem un kultūras darbiniekiem grieza nost algas, kamēr valstiski domājošie šņikāja nost visiem un visu, tikmēr, šķiet, neviens Saeimas deputāts neiedomājās, ka arī eksprezidentiem vajadzētu solidarizēties ar tautu un kaut ko konsolidēt savā uzblīdušajā ikdienas tēriņu budžetā. Proti, neviens deputāts (par eksiem nerunāsim, jo konsolidēt personiskos tēriņus – tas nav viņu interesēs) neierosināja mainīt likumu par eksprezidentu nodrošinājumu. Kas traucēja to darīt? Varbūt neskaidras, eksistenciālas bailes, ka tad nāksies apcirpties pašiem – daudz nozīmīgāk, nekā tas ir izdarīts līdz šim? Un nu atkal varam priecāties par it kā jau zināmiem, tomēr sirdi kutinošiem faktiem: Guntis Ulmanis izmanto smalku auto, par kura nomu mēnesī tiek pārskaitīti 1169 lati, Vaira VīķeFreiberga pieprasa Aizsardzības ministrijai nopirkt jaunu limuzīnu ar nakts redzamības iekārtām par 80 000 latu, jo vecais vāģis, lūk, esot sliktā stāvoklī, savukārt Valdis Zatlers nule saņēmis pilnpiedziņas auto par 65 000 latu. Par degvielu eksi arī, protams, nemaksā no sava maciņa. Sakiet, eksprezidenti, vai jums no pārēšanās vaidziņi nepārplīsīs? Vai arī domājat, ka nodokļu maksātājiem, kas finansē jūsu valstiskās nozīmes izpriecas, vajadzētu sajūsmināties par naudas izmešanu mēslainē? Bet varbūt jūs nemaz nezināt, ko tauta par to domā? Nule uzzinājām, ka Valdim Zatleram tiks pirkts dzīvoklis no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas – par 484 934 latiem. Mums jābūt pateicīgiem, ka Zatlera vajadzībām – kā tika piedāvāts – nenopirka dzīvokli par nepilnu miljonu latu, sak, puscitronu ietaupīja! Bet cik vēl ietaupīs uz remonta rēķina… Jādomā, vēl otru puscitronu. Un tikai vientiesis varēs uzdot jautājumu: a kāpēc Zatleru famīlija nepiekrita iemitināties Vecrīgas dzīvoklī, kas pieder valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, tas ir, valstij? Par šo dzīvokli taču nevajadzētu maksāt neko! Ļaunas mēles melš, ka šajā izvēlē slēpjas personiski finansiālas intereses, bet tās jau, protams, ir muļķīgas, ne ar ko nepamatotas aizdomas. Savulaik Ulmaņa mūža dzīvokli izremontēja par smieklīgiem 70 000 latu, VīķesFreibergas dzīvokļa remonts izmaksāja pavisam nieku – 450 679 latus, detalizēto tāmi paturot slepenībā. Tas ir daudz vai maz? Viss ir relatīvs, apgalvo Oldvāverlijs, smiedamies un bez piepūles nopērkot tualetes papīra turētāju par 95 latiem, kas pagasta trūkumcietējam ir neaizsniedzama summa. Relatīvi lielumi ir arī Zatlera dzīvokļa cena un iespējamajai parakstu vākšanai «referendumam par referendumiem» paredzētā summa – pusmiljons latu. Pirmajā gadījumā šī summa mūsu valstij ir tukšas pupu pākstis, otrajā – ai, cik dārgi. Tā ir bezprincipiāla māžošanās, kas koši parāda mūsu varnešu dubultmorāli. Un eksprezidenti, ar baudu izmantodami šo politisko divkosību, bāž aiz vaigiem visu, ko vien var sabāzt. Tiešām, kas notiks ar jūsu vaidziņiem?