Jāpierod pie domas, ka VL!TB/LNNK nekad nebūs valdībā. Vismaz šajā ne. Formālās tikšanās, kurās Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība it kā veiks sarunas ar vislatviešiem, nenozīmē itin neko, jo nedz ZRP, nedz Vienotībai tādi vislatvieši nav vajadzīgi pat lielgabala šāviena attālumā.
Drīzāk otrādi: neies taču liberāli noskaņotie vienotībnieki un superliberāļi zatlerieši iekrist ar seju dubļos savu saimnieku priekšā, brāļojoties ar «nacionālradikāļiem». Arī SC nezaudē revolucionāro modrību: kolīdz jauneklīgi straujais un muti paturēt nemākošais vislatvietis Jānis Iesalnieks tviterī novītero kaut ko saskaņiešiem kaulā cērtošu, uzvarētājpartijas spices vīri bargi norāda pārējām partijām «norobežoties no VL!TB/LNNK aicināšanas valdībā».
Ko tik briesmīgu pateica Iesalnieks? Viņš tviterī prātoja par to, «kāpēc būtu jāņem vērā šeit nelikumīgi ieradušos kolonistu balsis». Nu, prātoja, nu un tad? Uzdot jautājumu sociālajā tīklā – vai tas ir kaut kas tāds, kas grauj valsts pamatus? Izskatās, ka SC izmanto šo jaunekli savu spalvu mirdzināšanai, nevis principiālu jautājumu risinājumiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka SC līderis Nils Ušakovs pavisam jauši publiskā runā izteicās par «piecdesmit gadus ilgušo padomju okupāciju», sak, okupācija tomēr bija (saņemiet savu okupāciju!), bet okupantu (līdz ar to arī kolonistu) nav. Vēl vajadzētu arī topošajā valdības deklarācijā ierakstīt, ka Latvijā nav okupantu, tāpat kā nav zelta iegulu, nav krīzes un nav nemākuļu valdībā un parlamentā.
Sašutums ir saprotams: ir apšaubīta SC elektorāta daļas vēlēšanu tiesību leģitimitāte. Bet apšaubīta tikai ar jautājumu sociālajā tīklā, nevis oficiāli pausta kādā partijas dokumentā vai partijas līdera publiskā runā. Kāpēc tad SC ir tik satraukts? Vai arī izliekas, ka ir satraukts? Kādam mērķim nepieciešama šī SC retorika par «naida kurināšanu un etnisko draudu izteikšanu»? Lai stiprinātu savas pozīcijas sarunās ar zatleriešiem? Iespējams, ka tā, jo ZRP premjera amata gribētājs Sprūdžs taču izteicās, ka jābeidz dalīt Latvijas iedzīvotājus «latviešos un krievos». Protams, jo visus var apvienot zatlersaskaņiešos. Etniskais dalījums beidzot būs kā ar mēslu dakšām aizmēzts.
Neko jaunu jau Iesalnieks nepateica, jo katram pirmsskolniekam ir skaidrs, ka okupācijas sekas ir kolonisti, kuri, piedodiet, nekur nav pazuduši. Tas ir ne tikai reāli, bet arī skumji. Reāli tāpēc, ka saskaņā ar 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju PSRS okupācijas laika iebraucēju izcelsme Latvijā ir nelikumīga. Bet skumji tāpēc, ka ļoti daudzi no šiem reālajiem iebraucējiem, kuriem še jau sen sadzimuši bērni un bērnu bērni, nemaz nevēlas saprast, ka dzīvo nevis Padomju Savienībā, bet gan Latvijas Republikā un ka šeit – atšķirībā no PSRS – ir cita kultūra, citi nacionālie simboli un cita valsts valoda. Taču jāpieņem realitātes sadzīviskais aspekts: viņi šeit dzīvoja un dzīvos, tāpēc jāmeklē kompromiss. Kāda būs viņu attieksme pret Latviju, lielā mērā tomēr ir atkarīgs arī no mums, latviešiem: vai rādīsim sevi kā mīkstmiešus, kas gatavi ielīst jebkurā siltā caurumā, vai arī saglabāsim cieņpilnu nacionālo stāju.
Uz Nila Ušakova vēstuli ir atbildējis Raivis Dzintars, vislatviešu līderis, norādot, ka saskaņiešiem vajadzētu vispirms palūkoties pašiem uz sevi, pirms interpretēt NA biedru izteikumus, nosaucot tos par «naida kurināšanu». Šim aicinājumam var tikai piekrist: Rīgas mēra piedalīšanās 9. maija pasākumāPārdaugavas karātavu kalniņā ir tieši tāda pati naida kurināšana, par kuru runā pats Ušakovs. Un draudošs ir viņa solījums lustēties šajos «svētkos» arī tad, ja gadījumā viņš taptu par premjeru. Rīgas oficiālā nostāja var kļūt par valsts ideoloģiju? Tad tādi Iesalnieka izteikumi izklausīsies kā maza bērna latviski šļupsti pretstatā labi nostādītai un krieviski orientētai rēkoņai.