«Apvienības Vienotība galvenā kļūda ir savu ētikas standartu neievērošana. Es uzskatu to par ļoti divkosīgu pieeju. Domāju, ka tā ir Vienotības atslēgas kļūda, varbūt pati vislielākā,» demonstrēdams īpatnēju latviešu valodu, skarbus vārdus savai ģenētiskajai radiniecei – Vienotībai – raidīja Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs.
«Pati vislielākā» kļūda tika apzelēta pagarā Sprūdža prātojumā, bakstot ar pirkstu Vienotības virzienā, vienlaikus uzsitot pa plecu pašiem sev, tas ir, zatleriešiem: «Bet šīs te kļūmes smagums ir kritiski jāvērtē, un šajā ziņā mums nav nekādu rezervāciju. Mēs esam pietiekami dzīvē nobrieduši cilvēki, lai spētu atzīt savas kļūdas un par tām atbildētu.»
Ar «ētikas standartu ievērošanu», būsim atklāti, nav izcēlušies nedz politiskie pusaudži no Zatlerpartijas, nedz pieredzes bagātie vecajie no Vienotības. Cinisms, kas valda politiskajos veidojumos, vienkāršajam vēlētājam nereti iedod pa galvu kā ar gludekli: nabaga vēlētājs jūtas tik apstulbis, ka pat nepamana, cik pamatīgi tiek izgludinātas viņa smadzenes. Pēc tam nebūs brīnums, ka latvju tautas daļa gludekļa apmulsumā nobalsos gan par Vienotību, gan par ZRP, kuras, nevainīgas acis bolīdamas, arvien apgalvo, ka, no ētikas skatupunkta raugoties, viss ir štokos.
Tajos pašos štokos viss bija arī tad, kad Vienotības ētikas komisija nesaskatīja neko nosodāmu ekonomikas guru Arta Kampara biznesa darījumos un deklarācijas dīvainībās, kad pēkšņi viņa naktsskapīša atvilktnē nezin no kurienes parādījās 27 000 latu un tad no zila gaisa nokrita vēl kādi 35 000 naudiņu. Ļaunas mēles melš, ka tie tugriki nākuši no pareizajiem oligarhiem, kuriem ar Kampara palīdzību esot sakārtots vēja ģeneratoru bizness... Bet to jau tikai nelieši vien muldās. Ar ētiku tur nav nekāda sakara.
Viss bija pilnīgi normāli arī tad, kad interešu konfliktā pie rokas tika pieķerts Vienotības pirmais numurs Vidzemes apgabalā Valdis Dombrovskis, kurš pēc tam prezentēja grāmatu angļu mēlē par to, kā mēs, zināt, esam pārvarējuši krīzi. Varbūt mūsu varonīgais premjers to tiešām ir pārvarējis, bet nesaprotamu iemeslu dēļ Latvijas iedzīvotāju absolūtajam vairākumam tā vis nešķiet.
Ētikas normas stabili pirmajā vietā bija arī tad, kad Jūrmalas iedzīvotāji, 1. jūlijā iesnieguši Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotības pirmais numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā) lūgumu, lai rosinātu pārskatīt necilvēcīgās, diskriminējošās NĪN normas, gaidīja, kad viņa izpildīs savu solījumu un šo rūpīgi izstrādāto, ekonomiski pamatoto vēstuli iesniegs Saeimas Budžeta komisijā. Taču vēl pirms dažām dienām Budžeta komisija šādu vēstuli nebija saņēmusi. Laikam tā atrodas citā galaktikā.
Ētika kā nesagraujams mūris aug apkārt arī ārlietu ministram un Saeimas ārkārtas vēlēšanu Rīgas apgabala priekšstāvim Ģirtam Valdim Kristovskim. Tostarp nedraugi kulsta aizdomu putas, ka viņa senais draugs un cīņu biedrs Aivars Slucis vēl joprojām neesot saņēmis atpakaļ tos nelaimīgos desmit tūkstošus Vienotībai ziedoto naudiņu, ko Kristovska kungs teju pirms gada lepni solījās viņam atdot...
Ja tik krāšņi ir pirmie numuri, jādomā, daudz neatpaliek arī pārējie Vienotības vēlēšanu saraksta kandidāti. Droši vien. Bet tādu īpašu gandarījumu raisa deputāta kandidāts Harijs Ozols, kurš – saskaņā ar TSDC izziņu – iespējams, sadarbojies ar VDK un savulaik esot savervēts kā «teātra skatuves strādnieks un reizē Tautas kinoaktieru studijas dalībnieks». Izziņā teikts: «Aģents «Uldis» – Harijs Ozols darbojies LPSR KGB 5. daļas 2. nodaļā (5. daļa – cīņa ar ideoloģisko diversiju (bijušie daļas priekšnieki – VDK virsnieki Jānis Trubiņš, Edmunds Johansons (ilgstoši darbojās LPSR VDK 5. daļas vadībā dažādos amatos)», (..) «modri uzraudzīja teātru radošo inteliģenci». Harijs Ozols neģēlīgos izziņas sacerētājus nav iesūdzējis tiesā, tāpēc nevienam nav iespējams nedz noliegt, nedz apgalvot, ka viņš kaut ko būtu «modri uzraudzījis». Ir tikai jautājums: kāda mārrutka dēļ kristāldzidrajai Vienotībai vajadzēja sarakstā iekļaut Hariju Ozolu? Vai noslēpums ir Ozola kunga dziedāšanas prasmē? Varbūt tajā aspektā, ka viņš ir izcilās latvju aktrises Antras Liedskalniņas dēls? Bet varbūt viņš ir, piemēram, izcils speciālists kultūras vai ekonomikas jomā?
Runājot par ZRP «ētiku», nav vērts atkārtoties par premjera amata kandidāta Sprūdža kāpurķēdēm un viņa līferēšanu izglītības jautājumos, par eksprezidenta zelta mēbelēm, gar kurām, kā viņš joprojām melīgi apgalvo, viņam neesot nekādas daļas, nav vērts kārtējo reizi uzdot neatbildamo jautājumu par valsts piešķirto resursu izmantošanu Zatlera vēlēšanu reklāmas kampaņā. Daudz svaigāks ir mīkstpapīra izdevums ar nosaukumu Zatlera Reformu partija/Vidzeme, kas ir izcils partijiskās ētikas paraugs. To daudzi Vidzemes apgabala vēlētāji nule saņēmuši savās pastkastītēs. Starp saldu reklāmas tekstu un neizpildāmu solījumu mežģīnēm ir jau paziņots ZRP «provizoriskais deputātu skaits Saeimā», un tas ir 27 cilvēki.
Taču visjaukākais ir ar šķērīti apvilktais stilizētais Vidzemes apgabala vēlēšanu biļetens, sak, izgrieziet to, iebāziet ķešā un 17. septembrī dodieties uz iecirkni. Sarakstā ar krustiņiem atzīmēti astoņi kandidāti, starp kuriem ir arī Valdis Zatlers. Un tālāk – 7., 12., 13., 14., 16., 19. un 26. numurs. Ko tas nozīmē? Acīmredzot tikai to, ka pārējie deputāta kandidāti – avīzes veidotāju ieskatā – ir otršķirīgi un par tiem nav vērts balsot.
Portāls pietiek.com savukārt aprakstījis tieši tāda paša formāta avīzes numuru, kas savukārt veltīts Rīgas apgabala vēlētājiem: arī tur ar krustiņiem atzīmēti astoņi pareizie kandidāti, starp kuriem bija arī Edmunda Sprūdža vārds. Portālam zēpēeristi apgalvoja, ka tā ir «individuālu kandidātu, ne partijas apmaksāta kampaņa un nav nosodāma», bet «izdevumi par avīzes izdošanu gājuši caur partijas kasi un tiks ieskaitīti ZRP kopējos priekšvēlēšanu tēriņos». Toties viens no Rīgas avīzes veidotājiem apgalvoja, ka ne caur kādu partijas kasi šie tēriņi neesot skaitīti, bet «ar izplatīšanu, piesaistot ģimenes, draugus un paziņas, nodarbojoties paši». Jūrmalā avīzi manā pastkastē gan iemeta pastniece. Vai viņas darba apmaksa tiks ieskaitīta partijas priekšvēlēšanu izdevumos? Varbūt viņa vakar tēloja «draugus un paziņas»? Visdrīzāk šādas avīzes tiek izdotas arī Zemgalē, Kurzemē un Latgalē. Tāpēc grūti iedomāties, ka tā ir tikai «individuālu kandidātu» kampaņa. Nez kurš no visētiskākās partijas šoreiz melo?
Partiju ētika katru dienu kā ar karstu gludekli noiet pa smadzenēm. Sprūdža vārdiem runājot, «pati vislielākā» kļūda ir muldēšana par citu partiju «divkosīgu pieeju» un «standartiem» – tā vietā, lai novērtētu savējos. Tā patiešām ir neuzminama mīkla: kādi ir partiju ētikas kritēriji? Varbūt ir labi tas, kas kādam šķiet slikti, proti, izlikties, melot un stukačot? Jā, tādos piņķeros pat gludeklis apmulsīs.