«Doktora Zatlera rīkojums Nr. 2 dos iespēju veselam grozam ar zaļiem, sīkiem un negataviem gurķiem nonākt galveno dārzeņu lomā,» privātā sarunā jokodamies pauda kāds politikas vērotājs. Jaunās sejas, pēc kurām alka ikviens vecajos laikos iztvīcis vēlētājs, nu ir parādījušās, turklāt lielā skaitā. Izpētot Saeimas ārkārtas vēlēšanām pieteikto deputāta kandidātu sarakstus, uzkrītošs zaļo gurķu pārsvars ir Zatlera Reformu partijā (ZRP).
Tas, ka Zatlera veidojumā sastājās simtiem sajūsminātu, nekritiski domājošu jauno seju, ir saprotams un izskaidrojams: riebīgo oligarhu abižotais un nīstā parlamenta nepārvēlētais eksprezidents, atlaižot Saeimu, lielas sabiedrības daļas acīs kļuva par tautas varoni, kura kamiešiem lemts iznest lielāko smagumu – visu tautību latviešu, kā izteicās kādas citas partijas zvaigzne, pacelšanu un turēšanu labklājības un draudzības saulītē. Protams, nav svarīgi ceļi, pa kuriem iet, lai to panāktu, svarīgs ir cīņas spars un mirdzums acīs. Aiz tā mirdzuma gan paliek nepamanīta realitāte, kurā eksistē ikviens Latvijas iedzīvotājs – ne tikai tie, kuri fano par ZRP. Un, ignorējot realitāti, zatleristi izvirza absurdus plāniņus, kurus paši dēvē par reformām, bet kas īstenībā būs arvien intensīvāka Latvijas cilvēku grūšana bezdibenī. Reformas, kuras piedāvā ZRP prātnieki, ir, piemēram, pazemināto PVN likmju atcelšana, kas krasi sadārdzinās medikamentu, grāmatu, preses izdevumu, tūrisma pakalpojumu un citas cenas, nemaz nerunājot par NĪN un apkuri. Bet ne par to šoreiz dziesma. Fascinē pati vēlēšanu liste, kas tiek likta priekšā 17. septembra krāšņā šova dalībniekiem un skatītājiem.
Šķiet, neviena cita partija – nedz jaundibināta, nedz sena – nekad nav uzstājusies ar tik varavīkšņainu, loģiskajam saprātam nepakļāvīgu sarakstu un piedāvājumu, kāds ir Zatlera reformistiem. No vienas puses – ZRP publiski deklarē savas pretenzijas uz nopietnu darbu valsts pārvaldē, bet no otras – iekļauj vēlēšanu listē personāžus, kas pavisam nepubliski taisās risināt savas personiskās problēmas, no kurām būtiskāko daļu, šķiet, veido tieši finansiālās.
Par dažu listes iemītnieku politisko pārliecību mēs, protams, neko nezinām, taču publiski pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs ir deklarējis 242 000 latu un 125 000 eiro parādus, Dmitrija Trofimova parādsaistības ir gandrīz 1,7 miljoni latu, Valdemārs Gailītis kaut kam ir parādā 2,5 miljonus eiro, Elīna Siliņa esot parādā 288 000 eiro, oligarha Olafa Berķa menedžeris Aivis Landmanis – 280 000 eiro. Ainis Dābols ir parādā gandrīz miljonu eiro un 31 000 latu. Un tā tālāk. Nebūsim vientieši: atrašanās godpilnajā Saeimas deputāta amatā izmanīgiem ļautiņiem nereti dod iespēju atrisināt savas finansiālās problēmas.
Par kristālklārajiem un visādi citādi valstiski noderīgajiem ZRP deputāta kandidātiem stāsta arī citi piemēri. Lūk, bezdarbniece, neirolingvistiskās programmēšanas speciāliste Helēna Ruduša varēs hipnotiski pakļaut vientiesīgos vēlētājus, savukārt Latvijas Filatēlistu savienības Rīgas nodaļas valdes loceklis Ivars Jānis Graudiņš, kurš amatu savienošanas kārtībā ir arī Latvijas Lūgšanu Nama Visām Tautām vadītājs, droši vien izcelsies ar filatēliski skrupulozu dievvārdu sludināšanu. Tikpat daudzpusīgs ir arī Mārtiņš Vanags – valdes loceklis Makšķernieku organizāciju sadarbības padomē, arī padomnieks, starpnieks, konsultants, prokūrists, ambasadors, paaudžu solidaritātes speciālists, nodokļu maksātājs un likvidators... Zatlera partijas plurālismu nodrošinās Valdemārs Gailītis, kas savā CV norādīja, ka 1982. gadā ir absolvējis Viļņas augstāko politisko skolu. Taču kāpēc tāda kautrība? Tā nav nekāda politiskā skola, bet gan partijas skola, turklāt nevis kaut kādas, bet gan komunistiskās partijas skola.
No citām partijām pārbēdzēju pulks ir viena trešdaļa no ZRP saraksta. Zatlera partijai priekšroku devuši oligarha partijas LPP/LC bijušie locekļi Jānis Ābele, Valters Frīdenbergs, Guntars Bilsēns, Inita Bišofa, Solvita Ūdre, Inga Vanaga un Guntars Viziņš. Arī bijušie LSDSP biedri Sandra Sondore-Kukule, Renārs Zaļais, Meinards Mētelis un Valerjans Vizulis pārmetušies uz ZRP. Pārbēdzēju godā ir arī bijušie Vienotības locekļi: Klāvs Olšteins, Aivis Landmanis, Loreta Skaburska, Romualds Ražuks, Juris Viļums, Gunita Malnača, Dmitrijs Trofimovs, Ainis Dābols un Valdis Liepiņš. Un vēl, un vēl...
Sanāk tāds latviešu nacionālais ēdiens – kārtīgs rasols. Kartupeļi kopā ar doktordesu, sludinātāji kopā ar kompartijas smadzeņu skalotājiem, likvidatori un parādu miljonāri, makšķernieki un oligarhu menedžeri, pa virsu vēl lozungu, saukļu un citu politisko pļurkstamtekstu mērcīte un – ēdiens vēlēšanu galdam gatavs! Tādu var pagatavot tikai augsti advancētā virtuvē: ne velti Zatlera kungs pēdējā Valsts prezidenta darbdienā prezentēja savas atstājamās rezidences ķēķi, kas esot izmaksājis daždesmit tūkstošus nodokļu maksātāju naudiņu. Tur tiešām sanācis vērā ņemams ņammis. Jācer, ka neiesprūdīs kaklā. Ne tie jaunie, zaļie gurķi, ne tas doktordesu darinājums.