Priekšvēlēšanu izteicienu zelta fondā, protams, iekļausies Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāta Edmunda Sprūdža sulīgais izteiciens par to, ka viņš nejūtas kā kāpurķēde, ko var mest zem tanka.
Kamēr jauneklis nevēra vaļā muti, tikmēr vēl varēja cerēt, ka aiz gaišajām, valsts nākotnē vērstajām acīm slēpjas gadiem neraksturīgs viedums un dzelžaini pragmatisks prāts, kas ne tikai izvedīs valsti no stagnācijas, bet arī ievedīs plaukstošā pārticībā. Tomēr «kāpurķēde», kuru jaunais censonis acīmredzami nesaprata, kur bāzt, iecēla viņu Latvijas intelekta milžu pirmajā desmitniekā, kurā jau dižojas, piemēram, «nothing special» un «skaistums nāk no iekšām».
Ārkārtas vēlēšanu saspringtā priekšgaisotne izvilina no politiķiem daudzas runas pērles. Nule Jānis Urbanovičs (SC), nervozi atskaldīdamies no kāda žurnālista, teju vai krita histērijā, mēģinādams pierādīt, ka Latvijā ir aparteīds, jo te «cilvēki tiek dalīti labajos un sliktajos, pilsoņi tiek dalīti». Ko ar to domāja Urbanoviča kungs, droši vien nezina ne viņš pats, ne viņa sponsori. Bet skanēja labi. Tomēr, iedziļinoties politiķu domu bezdibeņos, nevajag viņus nosodīt vai citādi pazemināt: viņi domā tikai par mūsu kopīgo labumu, proti, par to, lai mēs, vientiesīgie vēlētāji, nobalsotu pareizi, tas ir, nobalsotu par gaišo nākotni kopā ar konkrētajiem laimes nesējiem.
Jaukajiem piemēriem ne velti izraudzījos Sprūdžu un Urbanoviču: tikko citētais aparteīda skaidrojums ir teju kā pirmās pakāpes brālēns Edmunda Sprūdža atklāsmei, ka «jāpārstāj dalīt sabiedrību krievos un latviešos, labajos un sliktajos». Gan viena, gan otra partija nav noliegusi savstarpēju sadarbību. Un būtu patiešām loģiski, ja ZRP un SC vienotos ilgā un kaislīgā aktā, vēlāk uz tādu savpatnu politiskā svinga pārtiju pieaicinot arī Vienotību, kuras motivācija būt pie varas gandrīz ne ar ko neatšķiras no divu iepriekšminēto veidojumu vēlmēm un mērķiem. Taču ir kāds jautājums, kas neļauj cerēt uz konsonansi šo triju partiju sadarbībā. Un tas ir premjera jautājums.
Kas mudina mazizglītotus ļaudis – tādus kā, piemēram, kāpurķēžu varonis – iedomāties, ka viņi spēj vadīt valsti bez pieredzes, zināšanām un izpratnes? Vai bonuss ir tas, kas šis varonis nezog? Ar kādu lidmašīnu būs drošāk lidot – ar tādu, kuru vada pilots, kas nezog, vai ar tādu, kura pilots prot vadīt lidaparātu? Lumpenproletariāta vadoņa Ļeņina izteiciens par katru ķēkšu, kas prot vadīt valsti, jāpaturpina ar viņa paša sacīto, kas parasti tiek noklusēts, proti, katra ķēkša prot vadīt valsti ne sliktāk par piedzērušu kučieri. Jaunajam, daudzsološajam valsts vadītājam tikai jāizvēlas loma, kas sirdij tuvāka – ķēkšas vai kučiera.
Tas, ka ZRP spice pilnā nopietnībā (sic!) piedāvā valsts trešās amatpersonas kandidātu, kurš pat nejēdz loģiski izklāstīt savas neesošās izglītības peripetijas, liecina par vienu no divām lietām: vai nu par pilnīgu intelektuālo impotenci, vai nu par blefošanu, proti, pēc vēlēšanām premjera godā izpeldēs kāds gluži cits kandidāts. Tiešām grūti noticēt, ka Ministru kabineta vadītāja amata potenciālais ieguvējs, laikam gribēdams parādīt savu bagāto un dziļo latviešu valodu, atbild tādā vieglā zeku žargonā: «Mēs esam gatavi šo jautājumu (par izglītību – E.V.) pārspļaut ar nopietnākiem un sabiedrībai aktuālākiem jautājumiem. Tas, ka tagad kādu nedēļu visi par to cepsies, nu ok, man ir bieza āda, es to pārdzīvošu.» (No portāla pietiek.com) Protams, mums ir bijušas valsts amatpersonas, kas demonstrējušas savas latviešu valodas ubadzību un pliekanumu, taču šis gadījums būtu kā dzirkstošs jauninājums, sak, «labi, davaj, tēma man ir, par ko to disertāciju rakstīt» – kā mīļi izteicās pats premjera amata kandidāts.
Zatlera Reformu partija pretendē – vismaz pati uzskata, ka pretendē – uz valstiska mēroga reformām, kas mainīs Latvijas tautas dzīvi. Protams, mainīs uz laimības un pārticības pusi. Pagaidām izskatās, ka ZRP, nu jau lejupslīdošās popularitātes burbuļu apdullināti, vienkārši bakstās ar dakšām politisko iespēju debesīs, dzenājot reitingu mākoņus. Bet vēlētāji, kurus ZRP, šķiet, uzskata par vientiešiem, ar nepacietību gaida, kad zatleristi, tikuši pie varas, dzimstību veicinās ar PVN paaugstināšanu zīdaiņu precēm, bet tautas fizisko un garīgo veselību uzlabos, paaugstinot nodokli apkurei, grāmatām un zālēm. Lai tā muļķa tauta beidzot nosalst, paliek duma un slima. Tādam plāniņam derēs gan ķēkša, gan piedzērušais kučieris.