Labais darbs – domi palaist ganos

"Visi deputāti tik gudri un pareizi! Nu lai tad atklāj, kādus labus darbus viņi darījuši Jūrmalas labā," jauneklis, kas pārstāv protesta akcijā demonstrējošu jūrmalnieku pulciņu, aktualizē visus interesējošu jautājumu – jā, tiešām, ko gan Jūrmalas domes deputāti darījuši pilsētas labā? Jaunā vēlētāja uzstājība mudināja šo jautājumu uzdot pašiem deputātiem.

Skolu aizstāvji

Tas, ka deputāti palaikam aizmirst, ka viņus šajos godpilnajos amatos ieceļ vēlētāji, ir skaidrs. Dīvaini tikai tas, ka aizmirstība iestājas pārāk ātri. Un tad deputātiem šķiet, ka tas ir labais stils – neatbildēt uz vēlētāju jautājumiem. Brīnumainā kārtā no 15 Jūrmalas domes deputātiem uz itin vienkāršo aicinājumu nosaukt trīs labos darbus jūrmalnieku labā atsaucās deviņi deputāti. Sešiem acīmredzot nebija ko atcerēties.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis (bijušais partijas Jūrmala – mūsu mājas biedrs) bija no tiem, kas tomēr atcerējās: viņš pastāstīja, ka aktīvi iesaistījies Vaivaru pamatskolas un Alternatīvā skolas aizstāvībā. Otrs labais darbs: deputāta algu un piešķirtos līdzekļus degvielai un telefona sarunu apmaksai Māris Dzenītis ziedojot labdarībai.

Būdams mēra vietnieka amatā, Dzenītis gatavojis nosacījumus, kuri jāiestrādā sadarbības līgumā ar Ķemeru sanatorijas privatizētāju – Ominasis Latvia. "Diemžēl nu jau bijušais pilsētas mērs Romualds Ražuks vienpersoniski, bez domes lēmuma, noslēdza šo līgumu, neiekļaujot tajā pašvaldības intereses," saka Dzenītis. Protams, ne vārda par skandalozo projektu Kāpa.

Iveta Blaua (Jaunais laiks) lepojas ar izveidotu izglītības stratēģiju pilsētā, skolu optimizācijas jautājumu risināšanu un cīņu par godīgu, nekoruptīvu sistēmu pilsētas pārvaldē. Skolu optimizācijas jomā, šķiet, lielāki nopelni tomēr ir deputātam Ilmāram Ančānam (Mūsu zeme), kurš ar izgāzās kādā domes sēdē, kurā tika risinātas skolu problēmas: vecāki pēc deputāta aplamajiem tekstiem viņu gandrīz iznesa pa durvīm. Bet deputātei Blauai ir iespējas sacensties ar Ančānu vismaz nekoruptīvās sistēmas izveidē: abiem tikuši piedāvāti kukuļi pirms atbildīgiem balsojumiem.

Labs ir neredzamais

Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LPP/LC) uzsver savu devumu pilsētas budžeta sabalansēšanā, nopelnus Alternatīvās skolas saglabāšanā, kā arī personisko konstruktīvismu, nešķirojot pozīciju un opozīciju. Skolu saglabāšanu (Ķemeru vidusskola un Vaivaru pamatskola) par "savējo" labo darbu nosauc arī Aigars Tampe (TB/LNNK), Zigurds Starks (Tautas partija) un Arnis Ābelītis (Tev, Jūrmalai). Ābelītis uzsver: "Viens pats deputāts nevar izdarīt neko, jābūt kolektīvam atbalstam." Vai tas nozīmē, ka deputātu individuālie labie darbi ir neiespējami? Vai deputāts ir tikai balsošanas mašīna – pozīcija ceļ rokas tā, bet opozīcija otrādi?

Zigurds Starks savu labo darbu kontā ieskaita Vides komitejas vadīšanu, Lielupes grīvas kuģu ceļa iztīrīšanu un drošas kuģošanas atjaunošanu. Tas vienkārši ir normāls deputāta ikdienas darbs. Par to izsakās Juris Visockis (JL): "Labs ir viss, kas ir neredzams. Deputāta darbam jābūt ikdienišķam, neredzamam, vērstam uz iedzīvotāju labumu." Visockis, ilgi tirdīts, tomēr atklāj, ka savu deputāta algu viņš pārskaita uz Slokas slimnīcu un atbalsta arī Jūrmalas Latviešu biedrību – tie ir viņa individuālie darbi. Pie labajiem viņš pieskaita arī 6000 latu atgriešanu pilsētas budžetā: savulaik, kad Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) zaudēja mēra amatu, viņš saņēma kompensāciju minētās summas apmērā. Visockis panācis šīs summas atdošanu pilsētas budžetam.

Aigars Tampe savu labo darbu sarakstā atzīmē hokeja sekcijas iedibināšanu Jūrmalas sporta skolā, pilsētas Jāņu ikgadējo ielīgošanu 22. jūnijā, piemiņas dienu – 16. marta, 25. marta, 14. jūnija – atzīmēšanu. Ķemeru fans un atbalstītājs Arnis Ābelītis uzsver "fantastisku darbu grāvju un Vēršupītes attīrīšanā no kritušajiem kokiem, kas pavasarī deva pozitīvu rezultātu un Ķemeri neslīka palu ūdeņos". Larisa Loskutova (bijusī SC biedre) lepojas ar personīgo iniciatīvu iedibināt kūrorta sezonas atklāšanas un slēgšanas pasākumus, ar aktīvu darbību, izstrādājot grozījumus Kūrorta likumā. Vēl savus labos darbus uzskaitīja Dzintra Homka (bijusī SCP biedre): viņa panākusi, lai tiktu saglabāti pabalsti trūcīgajiem pilsētniekiem un represētajām personām, ir atzīmējams darbs alternatīvo sociālo pakalpojumu uzraudzības komitejā, kā arī uzsākta metadona (pretnarkomānijas) programma Jūrmalā.

Neatceras neko

Tas arī viss. Nevienu labo darbu savā deputāta vēsturē neatcerējās Marija Vorobjova (bijusī SC biedre), Ilmārs Ančāns, Raimonds Munkevics, Vladimirs Maksimovs (Jūrmala – mūsu mājas), Egmonts Krūmiņš (Jūrmala – mūsu mājas), Romualds Ražuks (PS). Iespējams, vainojama ir nevis deputātu sliktā atmiņa, bet gan attieksme pret vēlētājiem, sak, pirms vēlēšanām, kas būs pēc divarpus gadiem, mēs jums tā aizliesim ausis ar solījumu medu, ka jūsu smadzenēs atslēgsies tie faili, kuros ierakstīts: "Šie tautas kalpi vēlētājus uzskata par idiotiem."

Taču izbrīnu rada, piemēram, Romualds Ražuks: vai tad bijušajam mēram nav ko atcerēties? Nu, kaut vai rūpi par kultūru, par Jūrmalas kā Raiņa un Aspazijas pilsētas veidošanu? Labi, pieņemsim, Ražuka kungam vairs ne līdz tam, kā mēdz teikt latvju filologi, arī Gatis Truksnis ir noraidījis Ražuka ieceri pārņemt pilsētas bilancē Raiņa vasarnīcu – muzeju Pliekšāna ielā, jo par to valsts maksā 23 000 latu gadā, un kāpēc gan tie būtu jāmaksā pilsētai? Kāpēc pie labajiem darbiem nepieskaitīt centienus nosargāt Jūrmalas ātro palīdzību? Nu, neizdevās. Varbūt cenšanās un neizdošanās ir Jūrmalas vizītkarte?

Par Raimonda Munkevica labajiem darbiem klusē ne tikai vēsture, bet arī viņš pats. Šķiet, ka tā arī labāk. Savukārt Egmonts Krūmiņš domē ir tāds pats melnais zirdziņš kā Vladimirs Maksimovs: pirmais klusēšanu domes sēdēs un nebāšanos publiskos strīdos acīmredzot uzskata par labāko izdzīvošanas variantu, savukārt otrs klusē tāpēc, ka ar latviešu valodu viņam pašvaki. Abi ir Raimonda Munkevica cilvēki. Par Mariju Vorobjovu runājot, vispār nav skaidrs, ar kādām burvestībām viņa iekļuvusi domē, bet labie darbi, kas gan attiektos tikai uz viņu pašu, varētu būt gandrīz miljons latu lielo parādsaistību nokārtošana.

Kurš ir bez principiem?

Atsevišķa pētījuma kandidāts ir Ilmārs Ančāns. Arī par viņu – tāpat Vorobjovu – jābrīnās, kas ir tie dīvainīši, kas Ančānu ievēlē domē jau nez kuru reizi pēc kārtas. Par viņa histēriski haotisko darbību izglītības jomā jau rakstīts visai daudz, tāpēc ir vērts pievērsties viņa pastāvībai politisko uzskatu lauciņā. 2007. gadā interneta vidē nonācis Ančāna raksts, kurā viņš apgalvo, ka ir "nepieciešamas jaunas vēlēšanas Jūrmalā" un vajag "ievēlēt Jūrmalas domes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās". Kāpēc tā? Lūk, tāpēc. "Jūrmalas domē ir 15 deputāti, no kuriem deviņi balsoja par Raimonda Munkevica ievēlēšanu. Trīs no viņiem šī sasaukuma laikā sēdējuši cietumā. Trīs no viņiem sadarbojas ar organizācijām, kas ir naidīgas Latvijas neatkarībai," raksta Ančāns. "Munkevics – Šlesera un Šķēles shēmas īstenotājs," papildina deputāts. "Valdošā varas kliķe, kura "ņēma" valsts varu par naudu, vadās nevis pēc valsts un tās iedzīvotāju interesēm, bet gan pēc ierindas biedra – mākoņtēva un tā "dēlu" shēmām. Tāpēc korupcijas kurss turpināsies. Lai šo kursu likvidētu, ir tikai viens ceļš – jaunas Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanas," savu rakstu pabeidz Ančāns. No kaismīgā teksta saprotam: Munkevics ir fui, un dome jāatlaiž. Nu gluži vai nokopētas daudzu vēlētāju domas!

Taču pienāca 2009. gada vasara, un Ančāna kungs, pat nenosarkstot, piekrita kandidēt uz domes priekšsēdētāja (Munkevica!) vietnieka amatu. "Tā ir samaksa par atbalstu Munkevica ievēlēšanai par priekšsēdētāju," paskaidroja kāds domnieks, kas nevēlējās sevi publiskot. Tāda pati samaksa, iespējams, gaidāma arī šodien, kad domes sēdē tiks lemts par Izglītības jautājumu komitejas vadības maiņu: domes avoti ziņo, ka šajā amatā varētu tikt iebīdīts domnieks Ančāns – deputātes Ivetas Blauas vietā. Par to jau viņa cepās, kad saprata, ka Munkevica ienākšana domē būs viņas pietiekami labi apmaksātā amata beigas: kaut arī apsūdzēto Munkevicu saskaņā ar tiesas spriedumu nevar ievēlēt domes amatos, viņš var balsot kaut vai septiņpadsmit reižu dienā. Un, tā kā gudrinieks Ančāns atbalstīja Ražuka – Munkevica abižotāja – nomešanu no amata, bijušais priekšsēdis Munkevics savukārt, visai iespējams, šoreiz atbalstīs izglītības guru Ančāna iecelšanu amatā.

Šis nav vienīgais Ilmāra Ančāna politiskās nelokāmības piemērs. 5. jūnijā tika nodibināta sociāldemokrātisko partiju apvienība Atbildība, kas sevī iekļāva LSDSP, Sociālā taisnīguma partiju, Latvijas atmodu un Ančāna pārstāvēto Mūsu zemi. Apvienība Atbildība dzima tad, kad sociāldemokrātus savā apvienībā nepieņēma Vienotība. Tas bija milzīgs aizvainojums. Par šo politisko kurvīti izteicās arī Ančāna kungs, nosaucot Vienotību par "cērmju kamolu". Taču šis bioloģiskais apzīmējums nebūt netraucēja Ančāna kungam sēdēt pie viena galda vai sastrādāties, piemēram, ar Dzintru Homku, kas līdz augusta beigām bija Vienotībā ietilpstošās SCP biedre. Bezprincipu cilvēks. Varaskārs – skarbu apzīmējumu Ančāns jau minētajā rakstā deva savam radagabalam, arī deputātam Aigaram Tampem. Vai Ančāna kungs nebūs kļūdījies, sava vārda vietā nosaukdams māsasdēla vārdu?

Plosa pretrunas

Ja notiks tā, kā minēja domes avots, Ančāna ielēciens Ivetas Blauas amatā nebūs vienīgais labais darbs, ko paveiks tagadējā pozīcija, par kuras neietekmējamību stāv un krīt Gatis Truksnis. Paredzams, ka domes amatos tiks salikti Raimonda Munkevica cilvēki, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību vadību sagaida krasas izmaiņas, kaut arī domes priekšsēdētājs noliedzis jebkādu Munkevica ietekmi. Tā tomēr ir, turklāt pamatīga.

Tas, ka deviņi domes deputāti atbildēja uz žurnālista vaicājumu par labajiem darbiem, vēl nenozīmē, ka šī dome ir darboties spējīga: to joprojām plosa klanu kari un nesamierināmas pretrunas, kuru atrisināšana nav iespējama. Tāpēc šī dome ir jāatlaiž. Šādu soli privātās sarunās atbalstīja vairāki deputāti, kuri gan nebija gatavi to pateikt publiski. Iespējams, tās ir bailes palikt bez darba, bez ietekmes un sakariem. Dažus procentus dodu iespējai, ka deputātus vada patiesas rūpes par vēlētājiem, jo katram tautas priekšstāvim var gadīties vismaz viens labais darbs. Un kāpēc tādu labo darbiņu – Jūrmalas domes atlaišanu – nevarētu paveikt Pašvaldību lietu ministrija? Labos darbus taču gaida ne tikai no mazajiem deputātiem, bet arī no lielajiem ministriem, vai ne?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais