Attīstībai/Par dzied kopā ar Saskaņu
Pagājušās nedēļas politiskās fizkultūras rekordisti noteikti ir Attīstībai/Par atlēti. Ne kampiedervalsts pārpalikumu žēlīgā sanākšana viesnīcas koridorā, ne Vecās Vienotības jauneklīgie centieni pielabināties augstskolu autonomijas grāvējai Šuplinskai (JKP), pat ne jēkāpistu vadoņa mētāšanās ar vecām olām KPV LV ministra virzienā – nekas nebija ar tādu sparu apveltīts kā atparisti. «Koalīcijas» kloāka, šoreiz pateicoties tieši atparistiem, izgājušonedēļ bija jau tik plaši atvērusies politsātanismam, ka viens otrs sabiedriskā tīklojuma asprātis aicināja meklēt eksorcistu, taču attiecīgo politpulciņu atbalstošais interneta planktons kaislīgi aizstāvēja savu mītnes organismu: kur gan citur tam baroties?
Nu, raugi. Pagājušonedēļ Attīstība/Par pakļāvās Saskaņas un šīs politkopas satelītmākslinieku lašoristu (Latvijas krievu mācībvalodas atbalsta asociācija) nekaunīgajam spiedienam, uz nedēļu apturot Vispārējās izglītības likuma grozījumu tālāku virzību. Šos grozījumus iesniedza Nacionālā apvienība, tos atbalstīja Saeimas komisija, un tie paredzēja, ka visos pašvaldību bērnudārzos jābūt nodrošinātai programmai valsts valodā. Patlaban daudzos bērnudārzos tiek nodrošināta tikai mazākumtautību programma, tāpēc latviešu ģimenes gaida gadiem ilgās rindās vai sūta atvases uz bērnudārziem ar krievu apmācību valodu.
«Latvijai nav vajadzīga tāda politika, kas kurina etnisko naidu un rosina neuzticību pret valsti. Tāpēc Attīstībai/Par lūdza atlikt Vispārējās izglītības likuma grozījumu izskatīšanu,» paziņoja šī politkopa. Izrādās, pāreja uz apmācībām valsts valodā, pēc atparistu domām, ir etniskā naida kurināšana. Pēc tam sekoja garlaicīgs bla-bla-bla, «skaidrojot» pretnostāju valsts valodai un līdztekus mēģinot neveikli izlaipot starp NA un Saskaņas viedokļiem šajā jautājumā...
Bet izlaipot, piedodiet, vajag tāpēc, ka nenovēršami tuvojas Rīgas domes vēlēšanas, un politkopa Attīstībai/Par jau ir sākusi aktīvu kampaņu, bīdot savu Rīgas domes priekšsēdētāja kandidātu - Mārtiņu Staķi. Reklāmas ir cukurainākas par atparistu Saeimā nule cenu stūrī iebāztajiem saldajiem dzērieniem, bet ne par to dziesma. Ne jau tikai ar jaukā zemessarga vīrišķīgo seju var «paņemt» vairumu vēlētāju, it sevišķi, ja Rīgas vēlētāju lielākā daļa - krievvalodīgie - allaž balso par Saskaņu. Tātad - vajag tikpat cukuraini uzrunāt arī šo vēlētāju daļu.
Un te nāk talkā lienošā divvalodība: atparisti blakus skaidrojumam latviešu valodā, kur izklāstīts, kāpēc nevajag bērnudārzos pāriet uz valsts valodu, uzraksta tulkojumu krieviski! Tāda tolerance! «Izglītības likums,» viņi klāsta, «jau garantē pirmsskolas izglītību valsts valodā, bet ir pašvaldības, kas to nenodrošina politiskās gribas un resursu trūkumu dēļ. Mūsuprāt, šo problēmu var atrisināt ar mērķtiecīgu un kopīgu darbu, nevis ar sasteigtu iniciatīvu virzīšanu.» Kuras pašvaldības? Kas tā par politisko gribu, un kādu resursu pietrūkst? Vai Pilsonības likums nav garants visu LR pilsoņu prasmei runāt latviski? Citādi nav iespējams iegūt LR pilsonību, vai ne? Un NA iniciatīva, izrādās, ir sasteigta? Cik ilgi gaidīsim, lai krievvalodīgie - ar atparistu pieglaimīgu palīdzību - sagremotu faktu, ka šeit valsts valoda ir latviešu? Vēl kādus 50 vai 100 gadus? Bet līdz tam brīnumainajam izpratnes brīdim: tikai po-russki, lai nešķeltu sabiedrību! Pērn oktobrī Attīstībai/Par līdzpriekšsēdētājam Jurim Pūcem nešķita, ka NA iniciatīva būtu sasteigta, un atparisti atbalstīja likuma grozījumus. Nu, jā, bet toreiz vēl nebija zināms, ka tuvosies Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas...
Par «koalīcijas» neveiklo bakstīšanos īpaši priecājās Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa): «Drīzajām Rīgas domes vēlēšanām ir savi plusi. (..) koalīcija atsauca no darba kārtības likuma grozījumus, kas būtībā likvidētu krievu bērnudārzus. (..) Lūk, ko ar cilvēkiem dara vēlēšanu tuvošanās un vēlme iegūt krievvalodīgo balsis.» Bet Dombrovskis min arī EDSO komisāra 4. februāra vēstuli: par to, ka bērni pirmsskolas iestādēs jāapmāca dzimtajā valodā... Dažādi komisāri ne pirmo reizi iejaucas suverēnas valsts īpaši nacionālās lietās, tā notika arī tad, kad 1999. gadā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vājināja Valsts valodas likumu. Tā būs arī šoreiz? Saskaņietis Dombrovskis par to priecājas. Attīstībai/Par piedzied viņa priekam. Vai pārējie «koalīcijas» politpulciņi kritīs tikpat zemu?