Dāmokla kaujamnazis un bezgalība
Beidzot! – gluži kā korī sanākuši, vienotā balsī iesaucās politikas vērotāji, kuriem līdz brošai bija apnikusi vietējo spečuku katastrofālā neprasme vadīt bankas, konsorcijus, augstskolas, pirtis un katlumājas. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadonis, spožais tieslietu Bordāns viņdien ierosināja, ka Latvijas Bankas (LB) jaunā prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā.
Pilnīgi pareizi! Pie vienām vēdergraizēm steigšus jāorganizē arī starptautiska izglītības un labklājības ministru meklēšana, nebūs par skādi tuvajās ārzemēs izrakt arī zemkopības un varam - nevaram ministru, par finanšu pionieri nemaz nerunājot. Ja kultmins nepratīs efektīvi integrēt līdztautiešus, nāksies lūkoties arī pēc tā: izvēles iespējas ir visplašākās - no Eritrejas līdz pat Kislodriščinskai. Arī pārējie ministri nedusēs mierā: virs visiem kā Dāmokla kaujamnazis karājas starptautisks konkurss! Un kur nu vēl parlamentārie un valsts sekretāri, kuri, kā ierasts, darbojas uz savu galvu un patikšanu, tos arī nomainīsim pret pilnīgi disciplinētiem ārvalstniekiem. Bet pats galvenais - tieslietās vajag ārzemju ministru. Un tas jau ir sarežģītāk: tā taču ir nepārvērtējami atbildīga darbība - ieviest bezkompromisu tiesiskumu. Varbūt Bordāna kungs varētu atkal nosūtīt vēstuli ārvalstu vēstniecībām - lai stratēģiskie partneri palīdz izvēlēties jauno tieslietu ministru?...
Labi, nopietni parunājām, tagad varam pasmieties. Izrādās, pagaidām amatā esošais ministrs Bordāns esot «saklausījis, ka kandidātu izvēles procesā norisinās tradicionālā sarunāšana, piemēram, jūs mums Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, mēs jums - LB prezidentu - kaut kādas bankas interesēs».
Kāda nejauša sakritība! Iedzimtais atmiņas īsums ir liedzis Bordānam atminēties, kādā veidā valdības «koalīcijas» politpulciņi tika piedabūti nobalsot par izglītības Šuplinskas (JKP) piedāvāto plāniņu neapstiprināt LU rektora amatā Indriķi Muižnieku: jūs mums balsojumu pret Muižnieku, mēs jums - balsojumu par 2020. gada budžetu. Nebūs ne simt gadi pagājuši kopš budžeta balsojuma, bet Bordāns atceras vien LB prezidenta izraudzīšanās procesu: viņam esot radusies sajūta, ka «visi ir ļoti ieinteresēti kaut kādā procesā un valda liels saspringums». Kad JKP bija iespringusi Latvijas Universitātes pārņemšanā savās iekārē sasvīdušajās rociņās, tad saspringuma, protams, nebija nekāda: «koalīcijas» partijas ar premjeru Kariņu priekšgalā galertīgā gļēvumā automātiski pakļāvās jēkāpistu spiedienam, jo «mēs taču uzticamies nozares ministrei», kura ar pārliecību realizē aplamības citu pēc citas, un nav neviena, kurš iebilstu. Mana vecmāmiņa šo situāciju raksturotu pavisam konkrēti: «Latgaļīts ar mītu strašnuoks par tigru.» (Latgalietis ar mietu briesmīgāks par tīģeri - latgaliešu val.) Skaidrs, bail taču.
Šobrīd valdības «koalīcijas» partijas esot vienojušās par vienu LB prezidenta amata kandidātu. Bet kurš gan var galvot, ka pēc pāris dienām mūsu nelokāmā valdība neizdomā atdot ārpakalpojumā ne tikai LB prezidenta, bet arī visu pārējo valstiski svarīgo prezidentu amatus? Nav ko sīkumoties - attiecināsim ārpakalpojumu uz augstskolas rektora amatu, uz Saeimas deputātu amatiem un visiem pārējiem, kuri kaut ko lemj. Būs vēl viens labums no tāda ārpakalpojuma: varēsim atbrīvoties no tās apnicīgās latviešu valodas, jo ārzemnieki diez vai to pratīs. Uz to pusi viens solītis jau sperts: Šuplinska sagatavojusi doktorantūras ietvara projektu, kas paredz, ka topošie zinātņu doktori savus promocijas darbus drīkstēs rakstīt tikai angļu valodā un tikai izņēmuma gadījumos - latviešu valodā. Nuja, kāpēc mocīties ar nevienam nevajadzīgo letiņu mēli, ja to var veiksmīgi aizstāt ja ne ar latgaliešu, tad vismaz ar angļu valodu?
Bezkompromisu tiesiskuma sludinātāju gandrīz vai apogejs iestājās otrdien: valdība atbalstīja Šuplinskas piedāvāto mierizlīgumu strīdā ar LU rektoru Muižnieku - jārīko jaunas rektora vēlēšanas! Kaut arī divas tiesu instances lēma par rektora vēlēšanu aizliegumu. Pie elkoņa visādas tiesas! - savukārt lēma mūsu valdība. Tiesiskums tikai tad ir tiesisks, ja tas ir mūsu tiesiskums! - konstatēja mūsu valdība. Bet kāpēc «gandrīz vai apogejs»? Tāpēc, ka aprobežotība ir bezgalīga.