«Beidzot Rīgas dome izvietojusi paskaidrojošus uzrakstus uz tā dēvētā uzvaras pieminekļa,» nodomāju, saņemot ziņu par izmaiņām Pārdaugavas «pieminekļa» izskatā. Taču prieks bija pāragrs: uz apdrupušās «uzvarekļa» pamatnes ar aerosola krāsu bija uzšņāpts tikai viens vārds – OKUPANTI. Tajā pašā vakarā Saskaņas aktīvisti drudžainā centībā to noberza, nezinot, ka patiesību jau tāpat nenoberzt. Protams, būtu vērtīgāk, ja kāds akmeņkalis šo vārdu būtu ietapinājis «pieminekļa» pamatnē ar kaltu un āmuru. Taču tādi satricinājumi varētu izvērsties dramatiski: «uzvareklis» ir tik bēdīgā kondīcijā, ka var sabrukt no stingrāka piesitiena...
Vēl šopavasar Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis atzina, ka «uzvaras piemineklis» ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tā uzturēšanai būtu nepieciešami 135 000 eiro. «Ja negribam visu norobežot ar sarkano lenti, bet lai tā būtu publiski pieejama vieta parka teritorijā, tur kaut kas jādara,» teica Gailītis. Neviens neko negribēja «ieguldīt», un Pārdaugavas monstrs tā arī palika stagnātiskā pussabrukuma stāvoklī.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments pirms tam bija aprēķinājis, ka Uzvaras parka atjaunošanai un labiekārtošanai kopumā ir nepieciešams 3,81 miljons eiro. Acīmredzot vienkāršāk būtu nojaukt «uzvaras» ķēmekli un atjaunot parku, taču tādu variantu nepieļautu Maskava, ar ko 1994. gadā parakstīts līgums, kurā citastarp teikts, ka «Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā». Uz šo līgumu vairākkārt atsaukusies mūsu Ārlietu ministrija, nekonkretizējot, ko nozīmē «memoriālā būve», toties pilnībā noraidot iespēju demontēt Pārdaugavas «pieminekli». Tostarp portālā manabalss.lv nesen tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, pieprasot to nojaukt.
Taču jāatgādina cits līgums: tā ir 2007. gadā slēgtā vienošanās starp Latviju un Krieviju - par Latvijas apbedījumu statusu Krievijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā, jo tas ir vienīgais Latvijas un Krievijas abpusēji parakstītais dokuments, kurā sīkāk aplūkots jēdziens «memoriālā būve». Tajā paskaidrots, ka memoriālās būves ir tādi memoriāli, kas ir daļa no apbedījumiem. «Uzvaras» piemineklim nav nekāda sakara ar apbedījumiem, tāpēc to nevar uzskatīt par 1994. gada Latvijas - Krievijas vienošanās priekšmetu. Protams, ja gribas pieminēt 1946. gadā tur pakārtos septiņus vācu ģenerāļus, tad cita lieta. Tomēr jāapbēdina tie, kuri cer, ka turpat viņus arī apbedīja. Nu neapbedīja.
Bet labāk pievērsīsimies skaidrojošajiem uzrakstiem uz Pārdaugavas monstra. Par tiem mūsu parlamentārieši un Rīgas domnieki runā jau gadu gadiem, tomēr tačka uz priekšu neiet ne stumjama. Rīgas domes deputāts Dainis Locis (NA) teic: tiklīdz nacionāļi pieprasa finansējumu skaidrojošo uzrakstu izvietošanai, lūgums tiek noraidīts, jo «naudas nav». Locis arī pieļauj, ka uzraksts OKUPANTI varētu būtu provokācija, proti, to ir uzmālējuši «pieminekļa» mīļotāji, lai parādītu, cik briesmīgi ir «ņedobitije fašisti» (līdz galam nenosistie fašisti - krievu val.), kuriem nepamatoti riebjas «svetlij pamjatņik» (gaišais piemineklis - krievu val.).
Taču ir vēl divas lietas, kas jāņem vērā. Pirmkārt, skaidrojošos uzrakstus, kā norādīja mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, varot izvietot nevis uz paša «pieminekļa», bet gan redzamības attālumā - autortiesību dēļ. Interesanti, ka kareivju grupas tēlnieks Ļevs Bukovskis tika iesaukts latviešu leģionā, taču, karam beidzoties, no padomju represijām viņam izdevies izvairīties. Pateicībā par šo iejūtību viņš saražoja vairākus zīmīgus pieminekļus - teroristam Imantam Sudmalim, «fašisma upuriem», «internacionālās brigādes cīnītājam», Ļeņinam utt. Otrkārt, arī Spārītis brīdina par provokāciju iespējām, piebilzdams: «Ja ir šāds kontroversiāls, sabiedrību šķeļošs objekts («uzvaras» piemineklis - E.V.) un ja tā aizstāvji nevēlas, ka to aizskar, tad - lai sargā!»
Bet ir arī trešā lieta. Mums tieši tāpat jāsargā Brīvības piemineklis. Atliek iepazīties ar krieviski komentējošo «uzvarekļa» aizstāvju tekstiem sociālajos tīklos: tur valda dzīvniecisks naids pret visu latvisko, un viņiem Brīvības piemineklis ir latviskuma kvintesence. Nedz Valsts policija, nedz Valsts drošības dienests netvīkst vēlmē monitorēt šo troļļu graujošo darbību. Bet tā ir vairāk vērā ņemama nekā mēsla nosaukšana par mēslu.
