«Mūs uzskata par neko. Mums nav balsstiesību, mūsu argumentos neieklausās,» – tā savu situāciju raksturoja skolotāji, ar kuriem tikos viņnedēļ.
Sākumā runājām, ka skolēni var pazemot skolotājus un skolēniem par to nekas nebūs, taču aizvirzījāmies līdz tēmai, ka skolotājus var pazemot arī Izglītības un zinātnes ministrija un tai... par to arī nekas nebūs.
Tātad ministrija ir bērna prātā? Vai arī otrādi: daudzi bērni uzskata, ka ir ministri. Abi varianti ir nožēlojami un bīstami.
Bīstamāks, manuprāt, ir pirmais variants, jo no tā likumsakarīgi izriet otrs. Kārtējo pamatbīstamību ir radījusi izglītības ministre Šuplinska (JKP), kura, vēl nepaspējusi uz ceļiem nolikt Universitāti, ķērusies pie visas Latvijas debilizācijas, iznīcinot skolas. Ir tapuši «grozījumi Izglītības likumā», un tie radīti, lai piespiestu pašvaldības slēgt skolas, it kā tiecoties uz izglītības kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Argumenti - no gaisa parauti. Cik valstij izmaksās to skolu slēgšana, kas nesen renovētas, vai tās, kurām, piemēram, tikko piebūvētas sporta zāles? Izrādās, šim aspektam neviens no ministrijas gudriniekiem nav pievērsis uzmanību. Toties IZM paredz nefinansēt tās mācību iestādes (vidusskolas, pamatskolas un skolu filiāles), kuras neatbildīs pašas izdomātajiem «kritērijiem».
Un ko darīs tie skolēni, kuri pēc pamatskolas beigšanas vairs nevēlēsies braukt uz dižnovada centru, lai mācītos vienīgajā izglītības «kolhozā», jo tuvējā pagasta skola būs slēgta? Droši, ka dosies uz Īriju vai paliks par palīgstrādniekiem dzimtajā ciemā, vai vienkārši nodzersies. Mehāniska vidusskolu un pamatskolu slēgšana, pamatojoties uz mācību iestāžu «piepildījuma» skaitļiem, ko IZM izzīdusi no pašas pirksta, izraisīs lavīnveidīgu sabiedrības degradāciju, un sekas šim procesam būs neparedzamas. Novadi pretojas šim absurdajam nodomam.
Piemēram, Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis raksta: «IZM vēlme aizliegt finansēt mazākās lauku skolas ir tik kaitnieciska, ka trūkst vārdu. Pašvaldības labāk redz, kur skola ir vajadzīga un kur loģiski slēgt vai reorganizēt.» Viņš atzīst, ka Valkas novadā neviena (!) skola nekvalificēsies IZM rosinātajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu skolā. Ja šāda norma stāsies spēkā, laukos nebūs pieejama arī pirmsskolas izglītība. Vecākiem, kuri dzīvo laukos un ir ekonomiski aktīvi, tā kļūs neiespējamā misija - izvadāt bērnus uz skolu, kas atrodas novada centrā vai pat citā novadā. Kāda izeja? Bēgt no laukiem. Vai Šuplinskai ir dots partijas uzdevums: atbrīvot Latvijas laukus no pamatiedzīvotājiem? Vietā liks migrantus?
Pret Latvijas lauku debilizāciju aktīvi iestājas Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktore un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Gundega Rancāne. Viņas lolojums - Makašānu vidusskola - ir kā kultūras, amatprasmes, zināšanu un gaismas centrs visā Latgales reģionā. Skolai ir attīstīta infrastruktūra, aprīkojums un tehnoloģijas. Augstos toņos runājot: šī skola dod «būtisku ieguldījumu latviešu nacionālās identitātes stiprināšanā visā Latgales reģionā». Šis teksts iekļauts Gundegas Rancānes vēstulē Valsts prezidentam un tiesībsargam - cerībā, ka viņi iedziļināsies skolotāju teiktajā par pretvalstisko «reformu», kuru uzspiež Šuplinskas kantoris. Ja tiks ieviesti Šuplinskas «standarti», nāksies slēgt arī Makašānu kultūrsalu ar visiem tās 140 audzēkņiem. Cerēt uz Saeimas vai valdības palīdzību nenākas: tur viss sadiegts stingrās «koalīcijas» vīlēs, tur visi turpinās izlikties, ka neredz ministres centienus sagraut gadiem veidotas tradīcijas un vērtības.
Pirmdien, 28. oktobrī, Rēzeknes pedagogi tiks aplaimoti ar Šuplinskas izrādīšanos stundas garumā. Ko var izrunāt šajā stundā? Neko. Bet, lūk, ko saka kāds pieredzes bagāts skolotājs: «Dedzīgā «latgaliete», Latgales autonomijas bīdītāja īsteno Latgales iznīcināšanas politiku. Viss aizmirsās, ko runāja, stājoties amatā. Par to, ka izvērtēs katras skolas pienesumu, par novadmācību... Visu pārdeva partijas disciplīnas vārdā. Cik cilvēkus no nozares satieku, tik daudziem viņa uzdzen zosādu.» Skolotāji, kurus esošā sistēma padara par «neko», tomēr ir tiesīgi vērtēt savus augstos priekšniekus: vismaz tik daudz balsstiesību viņiem ir. Esiet drosmīgi, skolotāji, lai arī kāda zosāda skrietu pār jūsu prātiem.
