Ko cirtīsim saknē?

© F64 Photo Agency

Beidzot ir atklāts prettautiskais midzenis, kurā mitinās finanšukārie nelieši, ar saviem šļūtenīgajiem taustekļiem izvilkdami mūsu daudzcietušās valsts budžetu līdz pēdējai lāsītei. Šo midzeni drosmīgi atklājusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), jo, viņasprāt, vainīga esot iepriekšējā valdība, kas visu finansējumu izmetusi «būvēs un betonā». Un būsim beidzot atklāti un pateiksim, no kurienes šim midzenim kājas aug: 2017. gadā, pieņemot budžetu, Liepājas tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi, kurus deputāti, ministresprāt, noformējuši «kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā».

Nepiedodami! ZZS izrādījusi bezprecedenta nekaunību, ielobējot kaut kādas nevienam nevajadzīgas sporta būves, kurām šogad nepieciešami 8,5 miljoni eiro! Tas nekas, ka, paaugstinot pedagogu algas, būtu vajadzīgs daudz lielāks finansējums un šie astoņi miljoni neko neaizlāpītu. Toties ir iegansts uzkraut mēslu čupu iepriekšējai valdībai, kaut gan tā bija paredzējusi celt pedagogu algas arī šogad. Turklāt ministre nepiemin to, ka lērums naudas pērn iztērēta reemigrācijas veicināšanai un čekas maisu publiskošanai. Tā ka ar «būvēm un betonu» še nav nekāda sakara.

Bet ir kāds cits aspekts, kurā nav vainojama jaunkonservatoru tik traki nīstā ZZS. Jau pirms pārdesmit gadiem speciālisti cēla trauksmi, ka jaunā paaudze lielākoties ir tizla un slimīga, jo nekustas. Jo nebija sporta celtņu, nebija piedāvājuma un iespēju. Augstskolās tikai 20% pirmkursnieku spēja «pieveikt» fiziskās sagatavotības testus, par iespējām dienēt bruņotajos spēkos pat nerunājot. Tagad situācija, visticamāk, ir tāda pati, ja ne sliktāka. Jā, pedagogu alga jāceļ, jo tā ir vienkārši nožēlojama, bet ne jau uz sporta būvju rēķina. Raugi, ko saka Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Zaļā partija): «Ministres priekšlikums par algu problēmas risināšanu, liedzot finansējumu sporta būvju projektiem, ir netālredzīgs. Šobrīd uzsāktais Jēkabpils multihalles projekts ir viens no galvenajiem pēdējo gadu sporta un veselības veicināšanas projektiem pilsētā. No kopējām būvniecības izmaksām - 13,1 miljons eiro - 85% ir pašvaldības finansējums, bet 1,6 miljoni eiro ir valsts līdzfinansējums saskaņā ar līgumu starp pilsētu un IZM. No atvēlētajiem līdzekļiem 1,1 miljons jau apgūts, bet vēl 500 000 eiro bija paredzēts apgūt šajā gadā. Iepriekšējās sarunās ar ministriju bija ļoti pozitīva attieksme par turpmāko sporta infrastruktūras attīstību pilsētā un reģionā. Vai tā būs arī turpmāk? Spriežot pēc Šuplinskas izteikumiem, diez vai. Ja IZM atteiksies no šā projekta, pašvaldība noteikti neatteiksies: gan Jēkabpilij, gan visam reģionam, kur šī būs vienīgā tāda celtne, tas ir ļoti svarīgi. Nu ir beigusies projektēšana un uzsākta būvniecība. Kā finansējuma pārtraukšana ietekmēs šo procesu?»

Retorisks jautājums. Slikti ietekmēs. Bet! «Multihalli mēs uzcelsim - ar vai bez IZM atbalsta,» turpina Ragainis, «taču celtniecība iekavēsies, projektā būs nepieciešamas izmaiņas. Vai šāda situācija būs vēl neapgūto 500 000 eiro vērta? Vai šī nauda būs tā, kas glābs pedagogu algas? Varbūt tomēr nepieciešams meklēt sistēmisku un ilgtermiņa risinājumu pedagogu algu celšanai? Nodrošināt pedagogu algas ir valdības atbildības jautājums, to nevar darīt uz reģionu ilgtermiņa attīstības rēķina. Jāizvērtē, ko katrs projekts dos ilgtermiņā un valstij kopumā. Mūsu halle būs viens no stūrakmeņiem gan jaunatnes sportisko aktivitāšu nodrošināšanai, gan veselības veicināšanai, gan pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Vai pirms «projektu griešanas» ir aprēķināts, cik izmaksās, piemēram, veselības atjaunošana cilvēkiem, kuriem sportisku aktivitāšu trūkuma dēļ radīsies veselības problēmas? Vai ir izprasta situācija ar iespējām sportot, aktīvi atpūsties, nodarboties ar tautas un profesionālo sportu jauniešu un pieaugušo vidū? Šāda halle dos iespēju sakarīgi aizpildīt brīvo laiku, uzturēt jaunatnes iesaistīšanos sabiedriskās un sportiskās aktivitātēs, uzlabot veselību. Bet ministrija to ar vieglu roku grib «nocirst saknē».»

Kārtējo reizi atliek cerēt, ka uzvarēs saprāts un tālredzība, nevis populisms un demagoģija. Kaut gan - vai tas attiecas uz JKP, mēs nevaram būt pārliecināti.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais