«Daudzi no jums pat divi plus divi nevar saskaitīt normāli. Kādu tiesu jūs te gatavojaties spriest?» no Saeimas tribīnes, uzrunājot kolēģus debatēs par Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, teica Krišjānis Feldmans (JKP). Vai Artusam Kaimiņam (KPV LV) būtu uzradies konkurents apsaukāšanās daiļajās mākslās? Pārējo deputātu vārgā ūjināšana, atsaucoties uz Feldmana matemātisko komplimentu, liecināja tikai par pašcieņas trūkumu: ar kādiem «atklājumiem» vēl vajag aplaimot tautas priekšstāvjus, lai viņi pamostos no mierpilnās stagnācijas, kas iestājusies līdz ar «koalīcijas» sastiķēšanu, un norādītu, ka Feldmana teksti ir vismaz neētiski?
Tajā pašā tonalitātē bija ieturēts arī Jutas Strīķes prātuļojums tajā pašā Saeimas sēdē: «Tas, kas notiek pašlaik Latvijā, diemžēl liek vilkt paralēles ar Krieviju. Krievijā cilvēkus, kas ziņo par korupciju, liek cietumos.» Nu, biedrenei Strīķei par to Krieviju labāk zināms... Bet Latvijā, ja pareizi atceros, neviens par ziņošanu cietumā nav ielikts. Ja daiļā revolucionāre uztraucas par sava tuvā drauga Juraša iespējamo nokļūšanu ieslodzījuma vietā, nevajadzētu tomēr, kā mēdz teikt, pārspīlēt komunisma briesmas: pagaidām vēl nav noskaidrots - kukulis tika piedāvāts vai pieprasīts?...
Taču šodienas dziesma nav par jaunkonservatoru pašaizliedzīgo cīņu pret «oligarhiem», korupcijas krustā sitējiem utt.
Joprojām jautājums ir viens, krietni iesūnojis jautājums: ar ko nodarbojas lielākā daļa Saeimas deputātu? Atbilde: ar savu ambīciju apmierināšanu.
Ja parlaments nediskutē par sabiedrībā aktuālām, dzīvessvarīgām tēmām, tas nozīmē, ka parlamenta politiskā kultūra ir nožēlojamā līmenī, bet interese par tautu - sīka un tikai reizi četros gados aktualizējama. Kaut gan tas nav nekas jauns... Par svaigāku pienesumu un «jaunu politisko principu» ieviešanu rūpējas jauno politpulciņu zvaigznes, piemēram, tas pats matemātikas un privāto attiecību risināšanas (skat. publikācijas nra.lv) guru Feldmans, demonstrēdams atzīstama līmeņa tītarisku augstprātību un paškritikas trūkumu.
Ja jau «matemātiķis» Feldmans vēlas būt precīzs un racionāls, laikam jāatgādina, ka viņš ir (pirms tam arī bija) valsts amatpersona, kam jāaizpilda valsts amatpersonas deklarācija, proti, jānorāda visi savi amati kā valsts amatpersonai, jānosauc arī amati, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī jāinformē par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros tā pilda konkrētas saistības. Taču Feldmans savā 2017. gada deklarācijā nav uzrādījis, ka kopš 2017. gada ir bijis AS Tukuma straume pilnvarnieks un kā šī uzņēmuma pārstāvis piedalījies AS Daugavpils dzirnavnieks maksātnespējas procesa kreditoru sapulcēs, pārstāvot Tukuma straumes intereses, kā arī parakstot kreditoru sapulču protokolus. Tādi «sīkumi» var izrādīties ļoti dārgi. Atcerēsimies bijušo Saeimas deputātu Daini Liepiņu (LRA), kura valsts amatpersonas deklarācijā tika konstatētas kļūdas, maksājot deputāta krēslu. Atcerēsimies arī bijušo VVD vadītāju Ingu Koļegovu, kura ir apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā.
Taču iespējams, ka Feldmans - amatpersonas deklarācijas aspektā - ir nevainīgs kā tikko izlupinājies cālis, bet no viņa mīlīgā knābīša izsprukušie matemātiskie vienādojumi ir tikai literāri vingrinājumi pirms tālākiem uzbraucieniem, kas vērsti pret glupajiem Saeimas kolēģiem. Un ir tikai loģiski, ka Feldmans atrodas intelekta korifeju politkopā JKP, kas dzīvo saskaņā ar savas eksistences vadmotīvu «visi ir stulbeņi un korumpanti, izņemot mūs». Šīs kopas vadonis Jānis Bordāns, kurš nule tapis par tieslietu ministru, jau pirmajās dienās parādīja savu atbilstību augstajam amatam: norūpējies par Latvijas tiesisko vidi (lasi: par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai), viņš aizsūtīja žēlabu vēstuli ārvalstu vēstniekiem, lai viņi beidzot saprot, kādā failed state viņi rezidē. Tiešām iedarbīgs veids, kā noklāt sarkanu grīdceliņu tiem, kuri še nāk, lai paskatītos uz «neizdevušos valsti». Paldies ministram par valsts pazemošanu, tiešām paldies!
Bet visādi citādi: turpinām vērot, Ērika Stendzenieka vārdiem runājot, neliešu un pamuļķu varas konsolidācijas procesu. Ar mūsu pacietību vai Feldmana matemātikas vingrinājumiem tam nav nekāda sakara, varam tikai cerēt uz jauno politkopu iziršanu, kas loģiski novestu līdz citas valdības izveidošanai.