Politikas saldmes baudītājiem šobrīd uz plītsmalas atrodas bļodiņa ar zaptes putām, ko var laizīt uz nebēdu – ir Gobzema/Kaimiņa kašķis par «Meroni naudu», ir Bordānpartijas seksa skandāls, ir Juraša izdošanas/neizdošanas sāga. Un ir arī Imantam Parādniekam (NA) «speciāli sarūpētais amats Ministru prezidenta paspārnē» – padomnieks demogrāfijas politikas jautājumos.
Parādnieks jau ir sācis pildīt savus darba pienākumus, un tas daudzos politikas putu baudītājos un individuālās nepatikas kultivētājos izsaucis sašutuma lēkmes, jo, raugi, vēlētāji nav akceptējuši viņa esmi parlamentā, bet viņš iedrošinājies pieprasīt amatus! Tas pirmkārt. Bet otrkārt un galvenokārt: Parādnieks, kā stāsta, neesot nemaz tik tikls, kā izskatās no vaiga - vai viņam var dot galvenā demogrāfa amatu?! Nepiekrītam! Nosodām! Nez vai kvēlie nosodītāji spogulī mēdz skatīties?...
Katrā ziņā tieši Parādnieka tēls visbiežāk ņirbējis sociālo tīklu sakultajās putās. Tur tik bieža viešņa nav bijusi pat Ilze Viņķele (Attīstībai/PAR), kuru vēlētāji aizsvītroja līdz pēdējai vietai vēlēšanu listē, kamēr Parādnieks no otrās vietas aizsvītrojās līdz ceturtajai, netikdams ievēlēts. Toties Viņķele ar sarkanu rožu pušķi (un bez Saeimas deputātes mandāta) iesēdās veselības ministres krēslā. Parādnieka «problēmai» pat tuvu netiek Kaspars Gerhards (NA), Sandis Ģirģens (KPV LV) un pats Krišjānis Kariņš (JV), kuriem arī nav Saeimas deputāta mandāta.
Papētīsim Parādnieka veikumu viņa iepriekšējā - Saeimas deputāta - dzīvē. Ņemot vērā to, ka... Ka Latvija kopš 2000. gada procentuālā izteiksmē ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotāju pasaulē: tie ir 18,4%. Dzimstības un mirstības bilance ir bijusi negatīva kopš 1991. gada. Katru gadu nomirst vidēji par 7000 (!) cilvēku vairāk nekā piedzimst. Latvijas iedzīvotāji ir visstraujāk novecojošā sabiedrība pasaulē. Atjaunotās brīvvalsts laikā dažādu iemeslu dēļ izceļojuši ap 300 000 cilvēku, no kuriem liela daļa ir jauni. 2000. gada 1. septembrī Latvijā uz skolām aizgāja 344 000 skolēnu, savukārt 2015. gadā skolēnu skaits Latvijā bija sarucis līdz 202 000. Demogrāfijas speciālists Pēteris Zvidriņš šo situāciju novērtēja kā «smagāku nekā kara zaudējumi».
Ņemot to visu vērā... Pēdējos gados ir rezultatīvs strādāts, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem.
Šo darbu veica Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija un Demogrāfisko lietu centrs (DLC) Imanta Parādnieka vadībā. Situācija ir pamazām sākusi stabilizēties, ir palielinājusies dzimstība: šobrīd Latvijā ir vidēji 1,7-1,8 bērni uz sievieti, kas ir vairāk nekā vidēji ES. Kopš neatkarības atjaunošanas vērojams lielākais daudzbērnu ģimeņu skaita pieaugums. Samazinājies aizbraukušo skaits, palielinājies Latvijā atgriezušos cilvēku skaits. Pēdējo divu gadu laikā valsts budžetā panākts atbalsta palielinājums ģimenēm ar bērniem par apmēram 55 miljoniem eiro. Ir panākts bērna kopšanas pabalsta pagarinājums līdz bērna pusotra gada vecumam, un vairāk nekā divas reizes palielināts pabalsts bērna uzturam audžuģimenēs, kā arī palielināta atlīdzība par audžuģimenes darbu. Ir ieviestas ģimenes valsts pabalsta piemaksas, būtiski palielinot atbalstu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Nodokļu reformas ietvaros ir apstiprināti lielāki atvieglojumi par apgādājamajiem. Un vēl daudz kas cits - aprunātā un noniecinātā Imanta Parādnieka darbības rezultātā panāktais.
Par viņa veikumu ir atgādinājušas un vēstuli jaunajai valdībai iesniegušas trīs nevalstiskas organizācijas: Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv, nodibinājums Nākotnes fonds. Šīs organizācijas aicina Saeimas deputātus un valdību atzīt demogrāfiju par vienu no prioritātēm un turpināt Saeimas apakškomisijas un DLC uzsākto darbu.
Vai valdības vadītājs pienācīgi novērtēs Parādnieka amata nepieciešamību? Vai raudzīsies uz to tikai kā uz iespējamās norunas rezultātu, sak, bija dīls ar NA par atbalstu Kariņa valdībai, nu tad, še, ņemiet to amatu un iesālieties, ja jau citādi nevar. Bet var, protams, arī citādi: nobāzt to demogrāfiju valdības nama tālākajā stūrī, kaut kādā pēdējā stāvā, lai nemaisās pa kājām. Tiešām, kas gan ir tautas ataudze, salīdzinot ar koalīcijas stabilitāti un zaptes putu bļodiņu, ko reizumis pastumt politisko skandālu kārajiem baudītājiem?