Nebļaujiet, ka mums nav naudas

© F64

Jāsaka paldies Evijai Vēberei, kuras mokpilnās vokalīzes pievērsa uzmanību «otrās simtgades pirmajam koncertam» daudz vairāk nekā pats koncerts. Gaumes ir dažādas, un vienam klausītājam patīk Baha fūgas, citam – RAMMSTEIN pērkondārdi, citam – Vēberes jaunkundzes ņaudēšana. Tieši pateicoties šai jauno muzikālo apvāršņu nesējai, uzmanības lauvastiesa tika koncertam Mīlestības vārdā. 18+, kas notika blakus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 19. novembrī. Bet ne jau muzikālās kvalitātes šoreiz tik būtiskas, kaut arī šajā jomā tika lauzti mikrofoni: Imantam Kalniņam Vēberes vokālās mokas gāja pie sirds, savukārt Mārtiņš Brauns izteicās, ka tas, ko viņa dara, ir «slimi».

Par slimumu lai izsakās mediķi, savukārt mūs varētu interesēt, cik efektīvi tiek tērēta nodokļos maksātā nauda. Minēto koncertu tā veidotāji pieteica kā «jaudīgāko mīlas un degsmes apliecinājumu», kā demogrāfisko problēmu risinājumu mūzikas valodā. Savukārt koncerta skatuvi mīlestības apliecinātāji solīja veidot, ka tā būs «kā mājoklis, koka konstrukcija, uz kuras skatuves uzstāsies mūziķi kā bērzu koki - kā meijas telpā, kā mājas svētība, asociatīvi radot vidi, kurā justies kā mājās, būt mīlētam, brīvam un ļaujot ikvienam koncerta skatītājam piedzīvot visu, kas šajā mājā notiek - atkailināšanos, romantiku, ilgas un, protams, mīlestību». Tā arī notika: mūziķi savas un tautas demogrāfiskās problēmas risināja vienreizējas lietošanas bērzu tāss paltraciņos, un tas bija neparasti. Vēl neparastāk būtu vien tad, ja tāšveidīgā atkailināšanās neizmaksātu astronomiskas summas, kuras, nebaidīsimies no šā vārda, bija uzpūtušās kā pārskābušu aizpērno gurķu burku vāciņi.

SIA Ideju institūts veica «pilna apjoma producēšanu», kurā ietilpa skatuves un scenogrāfijas uzbūve un demontāža, teritorijas iekārtošana, norobežošana un sakārtošana pēc pasākuma, apsardze, apgaismošanas, apskaņošanas un video sistēmas tehniskais nodrošinājums, sanitārie mezgli, transporta un cilvēku plūsmas nodrošināšana utt. Par to visu, mīļā Kultūras ministrija (KM), lūdzam pārskaitīt 150 172 eiro (bez PVN). Savukārt koncerta mākslinieciskās sagatavošanas un norises izmaksām tika pieprasīti nieka 56 829,12 eiro (neto). Neto un «bez PVN»! Klāt vēl nodoklīši.

Tāšveidīgā atkailināšanās izmaksāja astronomiskas summas, kuras bija uzpūtušās kā pārskābušu aizpērno gurķu burku vāciņi

Tālāk sākas gurķu burku vāciņu uzpūšanās fenomens. «Koncerta mākslinieciskā vadība un muzikālās daļas režija» - 3950 eiro, savukārt «Koncerta režija» - 2000 eiro. Ar ko šīs divas «režijas» atšķiras? Ā, ar maksājamo summu. «Komunikācijas materiālu izstrāde» - 3400 eiro. Piedodiet, kādi bija komunikācijas materiāli? Viena preses relīze, kas tika izsūtīta medijiem? Tekstiņš sejugrāmatā? «Tērpu dizaina radīšana» - 2500 eiro, «tērpu izgatavošana» - 3100 eiro. Vienreizējas lietošanas vastūkiem izmantoti kāda Maskavas modes nama pakalpojumi? Ai, un ir vēl taču «vizuālās identitātes izstrāde» - 1400 eiro. Tā attiecas uz bērzu tāsīm vai uz smukumu vispābā?

Tālāk seko «muzikālā materiāla sagatavošanas fāze» - 2900 eiro (1. fāze), 1700 eiro (2. fāze), 900 eiro (3. fāze). Plus 19 mēģinājumu dienas, kas maksā 900 eiro, tad vēlreiz 19 dienas ar 900 eiro un vēlreiz 19 dienas ar 900 eiro. Man kā no mūzikas attālam cilvēkam rodas tikai viens un tāpēc diezgan stulbs jautājums: ar ko «muzikālā materiāla sagatavošanas fāze» atšķiras no «19 mēģinājuma dienām»? Šīs 19 dienas, kas ir valsts dāsni apmaksātas, rosina rīkoties līdzīgi: ja es mēģināšu, bet man 18 reizes nesanāks avīzei uzrakstīt komentāru, pieprasīšu galvenajai redaktorei, lai viņa man apmaksā šīs 18 reizes. Nu, bet to deviņpadsmito - veiksmīgo - es augstsirdīgi atlaidīšu bez honorāra...

Tā varētu turpināt par katru šā draiskā plāniņa pozīciju, ieskaitot supermākslinieku honorārus, kas svārstījās no 83 līdz 1200 eiro. Bet man ir tikai pāris naivi tincinājumi. Varbūt KM paskaidros, kāds bija pamatojums izšķērdēt vairāk nekā 200 000 eiro par šo «mīlas koncertu»? Vai tiešām neviens (!) šajā ministrijā nepamanīja izmaksu astronomisko uzpūšanu? Varbūt ministrijas ierēdņi un ministre cerēja, ka neviens nevēlēsies ieskatīties šajā vājprāta tāmītē? Šeit ir darbs izmeklēšanas iestādēm, jo šis darījums izskatās pēc afēras. Bail pat domāt, kādi miljoni aiziet citos «valsts iepirkumos», kurus dāsni apmaksā ierēdņi - ar naudu, kas viņiem nepieder. Pēc tam bļaustīties, ka «mums nav naudas», ir vismaz stulbi.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.