Premjerus nominēs alfabēta kārtībā

© F64 Photo Agency

«Neesam karstasinīgi, mēs protam savaldīt emocijas,» noteica Artis Pabriks (Attīstībai/PAR), iztaujāts pēc tam, ka Valsts prezidents par iespējamo valdības vadītāju nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadoni Jāni Bordānu. Savukārt, parādot savu ierasto bezprincipialitāti, KPV LV bļaustīklas jau paspēja deklarēt, ka neatbalstītu Arta Pabrika valdību (kaut gan pirms tam politiski bučājās uz nebēdu), ja viņš tiktu nominēts premjera amatam. Pabriks piebilda, ka, būdami «enerģijas pārpilni, mūsējie par to var kaut ko arī pateikt». Bet gan jau nepateiks, jo – lai arī cik stipri cits citam riebtos šo trīs partiju bāleliņi un drostaliņas, valdībā ietapt gribas visiem, lai tur vai piķis un zēvele.

Par ZZS skaidrs - zaļzemnieki nebalsos par Bordānu, kurš viņus ielika vienā maisā ar Saskaņas malačiem. Tas, šķiet, ir principa jautājums. Bet, ja runājam par principialitāti, Bordāna «valdību» varētu pasūtīt tālu prom arī Nacionālā apvienība (NA), kuras līderus pirms vēlēšanām krietni apsmērēja Bordāna ragaviņu vilcējs Jurašs. Vēlētāju atmiņā palika Juraša «atmaskojošo dokumentu» iznesīgā vicināšana TV ekrānā, nevis Raivja Dzintara (NA) pieklājīgais skaidrojums, ka Jurašs melo, ko vēlāk pierādīja arī KNAB izmeklēšana. Ja šīm cūcībām vēl pieskaita Bordāna sēdēšanu uz diviem krēsliem (jaunas partijas veidošanu, esot vēl iepriekšējā), kad viņš bija NA tieslietu ministrs, tad būs jābrīnās, ja NA atbalstītu Bordāna valdību. Bet ko tik visu neuztaisa īsta mīlestība, ja ir kopīgs mērķis - ilglaicīgas un stabilas valdības dzimšana, tādas valdības, kuras locīkļu savstarpējā uzticēšanās ir bezgalīga, tas ir, līdz mirklim, kad cits citam pārgrauž rīkli. Politiski, protams.

Bet ko tad biedrs Bordāns tik daiļu ir sasolījis, ka viņam tapa uzticēts grūtais, bet skaistais valdības veidošanas pienākums? Viens no dižsolījumiem bija valsts pārvaldes struktūru optimizēšana, samazinot darbinieku skaitu par 30% un 13 ministriju vietā atstājot astoņas. Acīmredzot ministra vietu gribētāju bija vairāk nekā astoņi, tāpēc ministrijas palika tās pašas 13. Kas vēl? Minimālo algu JKP solīja 500 eiro, ar IIN neapliekamo minimumu - arī 500 eiro, vismaz divreiz lielāku ģimenes valsts pabalstu, kā arī dubultot ārstu un medmāsu algas un samazināt gāzes cenu par trešdaļu. Interesanti, no kurienes biedrs Bordāns tam visam izķeksētu naudu? Komunisma rītausma jau pienākusi? Izskatās, ka jā: ne velti ļaunas mēles abreviatūru JKP bieži vien iztulko kā «jaunā komunistu partija». Bet tas taču ir tik mīļi, vai ne?

Pilnīgi reāls top mauzeristes Annuškas sapnis - kļūt par apvienotā kantora ministri.

Tikpat mīļš ir populistiskais sauklis: atdosim dzelzceļa elektrifikācijai paredzēto naudu Latvijas zinātnei! Ar savu izredzētību pārņemtais Bordāns, šķiet, nezina, ka Eiropas Komisija kā dzelzceļa elektrifikācijas finansētāja nemaz neļautu šo naudu novirzīt zinātnei, kā to solīja čaklie piķa dalītāji konservatori. Uz plānprātības robežas atrodas arī izdomājums apvienot vienā kantorī SAB, Drošības policiju un KNAB. Un kāpēc tam visam nepievienot arī Iekšlietu ministriju? Pilnīgi reāls top mauzeristes Annuškas sapnis - kļūt par šāda apvienotā kantora ministri. Nemaz nav slikti: persona, kuras identitāte nav līdz galam noskaidrota, kļūst par valsts galveno kārtībnieci! Korupcija no bailēm izbeidzas pati.

Bet, reku, neraža: Bordāns došot citu piedāvājumu, jo līdzšinējais līdz valdības deklarācijai tomēr nevelkot. Tiešām mums nebūs minimālā alga 500 eiro un gāze par trešdaļu lētāka? Kā tad tā? Jūs taču solījāt! Bet solījumi ir kā suņa kaka pļaviņā: izšķīdīs lietū, tārpiņi apēdīs... Sīkpartiju meli ir tieši tādi paši. Ak, par viņiem nobalsoja cik tur desmiti tūkstošu vēlētāju? Vēlēšanu balsotāju skaits neliecina par partijas dižumu: gadās, ka ļaudis balso par spīti... kaut kam. Visbiežāk - paši sev.

Cerējām, ka partijveidojumu ākstīšanās beigsies tūdaļ pēc vēlēšanām. Nesanāca. Vai partijas domā par valsti? Vai arī domā tikai par to, kā izklaidēt dīkdieņus? Izklaidēšu arī es. Kādā pirmsvēlēšanu intervijā Aldis Gobzems (KPV LV) teica: «Atpakaļceļa vairs nav - vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju.» Vai Gobzema kungs jau ir ceļā? Laikam ne. Varbūt tāpēc, ka viss nav zaudēts: vēl taču nominēs Gobzemu, Pabriku, Zīli... Alfabēta kārtībā. Lai visiem jautrāk.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.