Pārstāstīšu kādu tīmeklī izlasītu pasaciņu. Mežā notika prezidenta vēlēšanas. Godīgie un miermīlīgie zvēri izvirzīja savu kandidātu – cēlsirdīgo, taisnīgo un gudro Alni. Bet ligzdu postītāju un bezjēgā plēsēju frakcija izvirzīja dzērāju un visādi citādi pretekli Lāci. Visi, protams, paredzēja cēlā un iznesīgā Aļņa uzvaru, jo mežā labo un sirdsskaidro zvēru bija vairākums. Viltīgā Lapsa ierosināja: mēs taču visi esam par atklātību, vai ne? Protams, visi bija par to. Tāpēc balsosim atklāti! To viņa pateica skaļi. Bet pati nodomāja: lai visi redz. Arī Lācis lai redz.
Kā jūs domājat, kurš uzvarēja vēlēšanās? Jā, Lācis ir prezidents vēl šobaltdien. Viņš tika ievēlēts atklātās vēlēšanās, jo tā gribēja Lapsa un viņas frakcijas kolēģi. Pārējie pievienojās - tas nebūtu pareizi, ja citas frakcijas iestātos pret atklātību. Nav ko pa kaktiem vai zoodārziem slepeni bīdīt prezidenta kandidātus! Kad visi zvēri nolēma balsot atklāti, mežu satricināja sajūsmas pilni aplausi: zvēri aplaudēja paši savai drosmei. Vienā rāvienā mainīt meža Satversmi, lai uzvarētu atklātība - to varēja dabūt gatavu tikai visdrosmīgākie deputāti, piedošanu, zvēri. Bet galvenais, ka aplausus dzirdēja vēlētāji: viņi taču sapratīs, cik tālredzīgi un demokrātiski ir rīkojušies deputāti, un vēlētāji novērtēs savus priekšstāvjus.
Nosakot atklātu balsojumu, tiek pateikts: frakcija (vai partija) kontrolēs, kā tu balso. Nākamais solis ir atklātas Saeimas un EP vēlēšanas
Tieši no demokrātijas šādās atklātās prezidenta vēlēšanās nevarētu būt ne seska smakas. Iespējams, ka, paredzot šādu bezjēdzīgu iznākumu, vairāki Saeimas deputāti neieradās uz trešdien paredzēto Juridiskās komisijas sēdi, kas beidzās bez sākšanās: nebija kvoruma. Ir diezgan grūti izskaidrot jau manāmi uzskrūvētajiem vēlētājiem, kāpēc vienā otrā deputātā nu nemaz nav pārliecības, ka attiecībā uz prezidenta vēlēšanām vajadzētu ievērot tik sirsnīgu atklātību. Iespējams, nomaļiem vērotājiem tas būtu interesanti: skatīties, kā frakcijas priekšnieks paceļ īkšķi uz augšu, atgādinādams, ka par prezidenta kandidātu Zašibailo mēs visi atklāti balsojam «par», bet kandidāts Pietukāns ir pelnījis īkšķi uz leju. Kāda sirdsapziņa? Kāds deputātu personiskais viedoklis?! Tikai frakcijas un partijas intereses! Un tu pamēģini balsot ne tā, kādu pozīciju piedāvājis īkšķis - tūlīt izlidosi no frakcijas un partijas!
Tie Saeimas deputāti, kuri karsti iestājas par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, aizmirst (vai nezina?), ka aizklātas balsošanas princips ir ierakstīts demokrātiskas valsts iekārtas pamatos, jo tas garantē cilvēka tiesības brīvi izpausties. Un, starp citu, mūsu valstī aizklātas Valsts prezidenta iebalsošanas tiesības garantē ne tikai Satversme, bet arī Krimināllikums, kurā ir 90. pants un 92. pants, kas paredz sodu par pilsoņu
kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības un aizklātas balsošanas pārkāpšanu. Saeimai ir divi atšķirīgi pienākumi: likumdošanas funkcija un demokrātiskas vēlēšanas, kurās tiek ievēlēts Valsts prezidents. Likumdošanā ir iespējams, ka partijām ir principiālas pozīcijas, tāpēc tās nosaka obligāto balsojumu. Taču Valsts prezidenta vēlēšanas nav likumdošanas process, un deputātiem nedrīkst uzspiest obligāti balsot par kādu kandidātu: deputātiem jābalso, balstoties tikai uz savu pārliecību. Taču, nosakot atklātu balsojumu, tiek pateikts: frakcija (vai partija) kontrolēs, kā tu balso. Nākamais solis ir atklātas Saeimas vēlēšanas un atklātas EP vēlēšanas. Simtprocentīga kontrole ne tikai attiecībā uz Saeimas deputātiem, bet uz visiem vēlētājiem! Vēl tikai vajadzēs ar likumu noteikt, ka pasē tiek ierakstīts, par kuru partiju ir balsots - tad atklātības virsotnes būs sasniegtas...
Neticu, ka «atklātās balsošanas» uzspiedēji nezina Krimināllikuma pantus vai Saeimas divas atšķirīgās funkcijas. Domāju, ka zina. Tātad mērķis ir cits, un it kā cēlais, bet patiesībā melīgais akcentējums uz atklātu amatpersonas ievēlēšanas procesu ir visnekrietnākā liekulība, lai izpatiktu vēlētājam vulgaris. Nedomāju arī, ka mūsu vēl pagaidām aktuālie likumdevēji neko nav dzirdējuši par to, ka, piemēram, Vācijā gan prezidents, gan parlamenta priekšsēdētājs tiek ievēlēts aizklāti un ka Vācijā ir arī koalīcijas valdība un koalīcijas padome, un ka neviens tur neko netaisās mainīt.
Bet mums taču ir nepieciešams mirkli pirms Saeimas vēlēšanām «izcelties» ar Satversmes «uzlabošanu», lai pielabinātos nekritiskiem vēlētājiem un «atklāti» iemontētu politiskajā režģī kādu vajadzīgo «lāci». Tas tiešām ir atklāti nožēlojami.
