Šoreiz nevajadzēs pat banānus
«Daudzi no deputātu kandidātiem, kuri novados patlaban reklamējas, neprot būt cilvēciski, galveno vijoli spēlē aprēķins un sponsoru intereses,» privātā sarakstē skaidro kāds Saeimas deputāta kandidāts.
Kāds cits, sirdī būdams zaļais, iebildis pret koku izciršanu putnu ligzdošanas periodā, uz ko saņēmis partijas vadītāja dusmīgu aizrādījumu, sak, starp mūsu vēlētājiem (sponsoriem?) ir daudz mežu lielīpašnieku, un tāda «ligzdošana» neatbilst viņu biznesa interesēm! Vēl kāds pavisam vientiesīgs kandidāts pacēlis balstiņu pret lūšu bezjēdzīgo izšaušanu. Ai, kas sekoja! Mūs atbalsta tik daudz mednieku, a nu ka, škic, būdā, nožēlojamais lūšu aizstāvi! Kādam citam bija pieriebusies piepūšamo gumijas plēvju laišana gaisā. Protestētāju pret šo dabas piesārņošanas un dzīvnieku iznīcināšanas veidu apklusināja ātri vien: debesīs labi varot redzēt partijas logo, tāpēc gaisā palaidīšot visus iegādātos mēslus, piedošanu, balonus.
Politiskā virziena «makaroni uz ausīm» fanātisko sekotāju skaits ir limitēts...
Augstprātība pret vēlētājiem, toties iejūtīga skatīšanās sponsoru mutē - tas viss lavīnveidīgi pārņem gandrīz visus jaunievēlētos deputātus pēc katrām Saeimas vēlēšanām. Tāpēc, kārtējo reizi cerot uz brīnumiem, vēlētāju daļa skatās uz populistiem - «glābējiem». «Cerības uz brīnumu» - tā var nodēvēt SKDS veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātus augustā. Par divām pirmajām nominācijām nav izbrīna: Saskaņa nemainīgi turas pirmajā vietā, jo tās vēlētāji joprojām ir vienoti kā zāģa zobi (par Latvijas Krievu savienību - ar reitingu nedaudz pāri 1% - balsos padomju virsnieku mazizglītotās madāmas un rūdīti ždanokisti), savukārt ZZS par savu otrās vietas stabilitāti jāsatraucas vairāk: vēlētāju atbalsta līmenis ir zemākais pārskatāmajā periodā.
Tālāk - interesantāk. Kaut arī KPV LV straujais popularitātes kāpums ir sabremzējies (politiskā virziena «makaroni uz ausīm» fanātisko sekotāju skaits ir limitēts), tā jau otro mēnesi ir trešā, par kādu procentpunktu apsteidzot NA. Pastulbu solījumu apsēstā KPV LV ir gluži kā vienas olšūnas dvīnis 1995. gada Saeimas vēlēšanās milzu panākumus guvušajai Zīgerista partijai: šodien pietrūkst vienīgi kādas banānu kravas, kuru gan veiksmīgi aizstāj partijnieku histēriska bļaustīšanās. 1995. gadā pēc Saeimas vēlēšanām politikas vērotāji izteica cerību, ka latvju vēlētājs būs izārstēts no populisma sērgas, tomēr aizgājušajā ceturtdaļgadsimtā latvis kā ar terpentīnu apliets kurmis akli ir skrējis pakaļ dažādām zatlerpartijām, jaunlaiku repšistiem un tagad Kaimiņa/Gobzema agresīvajam politpulciņam.
Līdzību ar Zīgerista «partiju» paspilgtina arī KPV LV tuvība ar Saskaņas politiskajiem ideāliem, un politikas vērotāji pieļauj: Kaimiņpartija ir Saskaņas projektiņš. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Didzis Šmits, kurš nav uzskatāms par politisko jampampiņu, ir iesaistījies KPV LV traģikomēdijā, bet būtu bijis daudz godīgāk, ja biedrs Šmits uzreiz iestātos Saskaņā. Taču ir jārada iespaids, ka KPV LV ir arī intelektuāļi, lai tiem līdzi «pavilktos» vēl kāda daļa dusmīgo vēlētāju, kuri vīlušies šodienas politiskajā «establišmentā». Gudrs gājiens: saskaņieši paņems klēpī mazos draudziņus no KPV LV, tad pajautās zaļzemniekiem: nu, ko - mēģināsiet taisīt valdību kopā ar lūzeriem vai iesiet kopā ar uzvarētājiem? Par NA tajā brīdī neviens pat neiedomāsies. Un tad pavērsies ilgi gaidītais ceļš uz Latvijas atgriešanos Kremļa apskāvienos.
Par Jaunās Vienotības brīnumaino pārkāpšanu 5% barjerai vēl pāragri līksmot, jo partiju reitingi svārstās kā vectēva pulksteņa pendeles. Arī Attīstībai/PAR un JKP milzu panākumi ar 2,9% atbalstītāju var mainīties. Tomēr, ja pirmajā partijā ir vērojama politiskās izpratnes klātbūtne, otrā ar savu internetā klīstošo «reklāmu», uz kuras redzam Annas Jutas portreju kopā ar rokudzelžiem, - atgādina, ka pat KPV LV ir intelekta milži, salīdzinot ar JKP...
«Kauns par tautu. Man tiešām pirmo reizi tā īsti un pamatīgi ir kauns, ka esmu latviete. Ka mēs esam tāda ubagu un vergu tauta. Ka (..) mūs var nopirkt par banānu, ko viņš vicināja pat preses konferencē pēc savas uzvaras. Man ir kauns, un man riebjas dzīvot,» 1995. gadā pēc Saeimas vēlēšanām, kurās milzu panākumus guva banānu dalītājs Zīgerists, izteicās dzejniece Vizma Belševica. Šoreiz pat banānus nevajadzēs: latviešu vēlētājs «būs paēdis» no tizliem un absurdiem solījumiem, no bezkaunības un meliem. Bet kauns būs tik un tā.